Pagājis pusotrs mēnesis, kopš Kultūras ministrija skaļu „Delnas” protestu pavadībā noslēdza līgumu ar Nacionālās bibliotēkas pašreizējiem būvniekiem par infrastruktūras izbūvi, bez kuras „Gaismas pils” ēku nevar nodot ekspluatācijā. Tagad blakus bibliotēkai, Akmeņu ielas otrā pusē, sākušies pirmie būvdarbi.
Būvdarbu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka ēkā galvenokārt atradīsies tehniskās telpas - elektrosadale, aukstuma apgādes telpa bibliotēkas mikroklimata nodrošināšanai. Ēka gan ir maza infrastruktūras būvdarbu daļa - sarežģītākais būs darbs pie tīklu izbūves un savienojumiem. Vasarā apkārtējās ielās satiksme būs krietni ierobežota. Būvdarbu vadītājs atzīst - nebūs viegli un nāksies strādāt virsstundas, tomēr līdz gada beigām ēku sola nodot.
„Šobrīd tas ir 20.decembris, kad šai lielajai Nacionālās bibliotēkas ēkai visi darbi ir pabeigti, tai skaitā inženiertīklu pievienojumi, un ēka ir nododama ekspluatācijā," saka Koks.
Pēc būvdarbu vadītāja teiktā, ja Kultūras ministrija nemainīs savas vēlmes, piemēram, neizlems uz palīgēkas tomēr uzstādīt saules paneļus, kas pašlaik projektā nav paredzēts, tad arī teju 11 miljonus latu vērtā infrastruktūras līguma izmaksas nesadārdzināšoties.
Stingri uzmanīt līguma termiņus, izmaksas un arī vēl gaidāmo mēbeļu iepirkumu sola „Gaismas pils” sabiedriskais uzraugs „Delna”, kas projektā bijis sešus gadus, bet vēl pirms pāris mēnešiem draudēja to pamest. „Delnas” padomes priekšsēdētāja Inese Voika atzīst, ka mirkļa emocijas ir norimušas un projekts ir pārāk svarīgs, lai to atstātu bez uzraudzības. Voika gan nepiekrīt, ka nostājas maiņa būtu saistīta ar Kristapa Petermaņa aiziešanu no „Delnas” vadības.
„Tas ir viņu pārkāpums, bet, izvērtējot to rūpīgāk, mēs neesam konstatējuši tur tādas nozīmīgas korupcijas pazīmes. Tas ir viņu sliktas pārvaldības lēmums, un par to viņi arī atbildēs, īpaši, ja kaut kas neizdosies ar visu šo procesu. Bet pārējās lietas, kas bibliotēkā šobrīd ir jāpabeidz, ir pārāk svarīgas, lai mēs tā vienkārši izbeigtu šo lietu," saka Voika.
Vienlaikus „Delna” joprojām ir pārliecināta, ka Kultūras ministrija infrastruktūras līgumā rīkojusies prettiesiski, tāpēc lūgs to izvērtēt Valsts kontrolei. Arī iespēja vērsties Eiropas Komisijā joprojām neesot atmesta. Ar Kultūras ministriju „Delna” turpina sarunas par tālāko sadarbību šai projektā.
Nupat plašu rezonansi izraisījušajā 50 tūkstošu latu vērtā „Gaismas pils” maketa nojaukšanā gan „Delna” nekādus pārkāpumus nesaskata, jo tas gala projektā nekad nav bijis paredzēts.
Arī Kultūras ministrijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis domā, ka ap namiņa nojaukšanu sacelts nevajadzīgs tracis - tas bijis tikai „izmēģinājumu poligons” lielajai būvei.
„Šis makets, es to nesauktu par būvi, nekur ne ģenplānos, nekur citur nav. Projekta dokumentācijā ir pateikts, ka šādu maketu izveido, lai testētu materiālus, un kad tas savu funkciju ir beidzis, to demontē," norāda Builis.
Bibliotēkas makets tapa krīzes laikā un saņēma kritiku par lielajām izmaksām. Tolaik tika pieļauts, ka namiņā pēcāk varētu izveidot informācijas centru, tomēr tagad secināts, ka komunikāciju pievade vai maketa pārcelšana uz citu vietu būtu pārāk dārga. Nojauktā maketa vietā nākotnē būs iebrauktuve pazemes autostāvvietā.
