Marihuāna ir viena no tām narkotikām, par kuras lietošanu visbiežāk soda pārkāpējus. Līdz šim par tās glabāšanu un/vai lietošanu personām piemēro administratīvo sodu. Savukārt, ja pārkāpumu atkārto, tad seko kriminālā atbildība un tai līdzi nākošie sodi – naudas sods vai pat īslaicīga brīvības atņemšana.
Dati rāda, ka recidīvs jeb atkārtots sods par narkotisko vielu lietošanu ir ļoti biežs. Tas atspoguļo to – ja cilvēkam ir atkarība, soda mērs viņu neuztrauc. Piemēram, pērn vienu personu pat 15 reizes administratīvi sodīja.
Diskusijas Saeimā
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija atkārtoti diskutēja par jau ilgstoši apspriesto jautājumu, vai ar sodu var palīdzēt cilvēkam atbrīvoties no atkarības.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) sēdē pauda, ka pērn šis jautājums tika nolikts uz plaukta, bet tagad to vairs nevajadzētu atlikt. “Es domāju, ka ir labi, ka mēs sākam par to runāt, jo jautājums nav tik vienkāršs. Un domāt, ka sods cilvēku izārstēs un atturēs pats par sevi, runājot par narkotikām, – diez vai tas ir pamatoti,” sacīja Judins.
Diskusijā apsprieda to, vai nevajadzētu domāt par maza apjoma vieglo narkotiku dekriminalizāciju. Tas nozīmētu, ka
vielas joprojām būtu nelegālas, taču par to patērēšanu mazos daudzumos nedraudētu kriminālatbildība.
“Attīstībai/Par!” frakcijas deputāts Artūrs Toms Plešs atbalsta marihuānas dekriminalizāciju, jo, viņaprāt, sods ne vienmēr problēmu risina. Viņš uzskata, ka šo jautājumu vajadzētu skatīt no veselības aspekta, jo nereti narkotisko vielu lietošanas cēloņi ir psihoneiroloģiski. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama ārstēšana, nevis sodīšana.
“Numur viens arguments ir tas, ka realitātē vienkārši ar sodīšanu mēs to problēmu nerisinām. Mēs vienkārši uz īsu mirkli to paslaukām zem tepiķa. Bet tas, ko rāda dažādas pasaules pieredzes, arī kaimiņvalstī Igaunijā – ja mēs mainām fokusu vairāk uz cilvēku ārstēšanu, tas sniedz pozitīvus rezultātus. Cilvēki ilgākā termiņā nelieto vai mazāk lieto šīs aizliegtās vielas. Ir mazāk HIV saslimušo skaits un tamlīdzīgas tendences, kas kopumā pozitīvā veidā ietekmē kopējo sabiedrības veselību,” norādīja Plešs.
Sods, ja atsakās no rehabilitācijas?
Arī Latvijā sāk virzīties no sodīšanas uz rehabilitāciju. Par to liecina Ministru kabineta rīkojums, ar kuru pērn vasarā šo jautājumu no Iekšlietu ministrijas pārvirzīja Veselības ministrijas pārziņā. Tā fokuss no sodīšanas lēnām tiek pārvirzīts uz veselības aprūpi, sociālo rehabilitāciju un iekļaušanu sabiedrībā.
Skatoties uz citām Eiropas valstīm, kā piemēru diskusijā min Igauniju, kur narkotiku lietotājiem nedraud kriminālsods gadījumā, ja viņi iziet rehabilitācijas kursu brīvprātīgi. Ja viņi tam nepiekrīt, tad var tikt saukti pie kriminālatbildības.
Uz šo piemēru sēdē pozitīvi atsaucās arī Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece: “Vairums valstu šobrīd vairāk iet tajā virzienā, kas ir vai nu administratīvie sodi, vai ārstēšana, vai rehabilitācija. Bet uzreiz ir jāmin, ka attiecīgi ir jābūt gatavai arī pārējai sistēmai, ja mēs runājam kaut vai par veselības aprūpi, vai mēs runājam par šo sociālo sistēmu.”
Viņa gan pieļauj, ka sākumā varētu pieaugt lietotāju skaits, tāpēc ir savlaicīgi jāsagatavo veselības aprūpes sistēma. Tāpat ir jāiesaistās pašvaldībām, lai neveicinātu sociālo atstumtību un lai cilvēkiem būtu, kur strādāt.
Vajadzīga motivācija un pieejama palīdzība
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atbalsta to, lai slimi cilvēki netiktu sodīti, bet gan rehabilitēti. Tas ir darbs ne tikai narkologiem, bet arī psihologiem un visai sabiedrībai kopumā.
Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja norādīja, ka sistēma jau pastāv, taču ne visi vēršas pēc palīdzības.
“Ja viņš tiek sūtīts uz ārstēšanas programmām, vai viņš to vispār izmanto? Bieži vien viņi ir ļoti nemotivēti vispār kaut ko mainīt un iestājas stacionārā tikai tad, kad viņam ir nākošajā dienā vai pēc nedēļas tiesa. Tikko ir tiesas process beidzies, viņš nekādā mērā nevēlās palikt stacionārā, bet lūdz, lai viņu raksta ārā no stacionāra. Tā kā viņi ir ārkārtīgi nemotivēti to darīt,” pastāstīja Stirna.
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pārtrauc ārstēšanos, ir motivācijas trūkums, taču otrs – nespēja to atļauties. Speciāliste pauda, ka narkoloģijā nav kompensējamo medikamentu, kā arī cita veida pakalpojumi ir par maksu. Tādēļ Stirna uzskata, ka vajadzētu atbrīvot cilvēku no kriminālatbildības un domāt par ārstniecību.
“Es uzskatu, ka tomēr vajadzētu dekriminalizēt tajos gadījumos, ja tiešām ir runa tikai par lietošanu. Protams, ka tīri lietošana nebūtu tas pareizais, kā viņus vajadzētu sodīt. Bet vajadzētu dot iespēju viņiem ārstēties. Ja viņš to nepieņem un nepiekrīt, tad tā, protams, ir kriminālā atbildība,” sacīja Stirna.
Dekriminalizēt pilnībā?
Savukārt, ja marihuānas lietošanu dekriminalizētu pilnībā, narkoloģe paredz, ka tad pieaugs lietotāju skaits.
“Noteikti palielinātos. To mēs ļoti labi redzam, kas notiek ar legālām vielām – tā pati alkohola un tabakas lietošana. Tātad tās ir legālas vielas, un ar to lietošanas sekām mēs arī dienu dienā sastopamies, un tur ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Nedomāju, ka mūsu valsts ir gatava paplašināt šīs ārstēšanas iespējas,” norādīja Stirna.
Viņasprāt, jāveic savlaicīga profilakse – jāizglīto par šo tēmu skolēni. Tāpat jādomā par ārstniecību, lai finansiāli tā būtu pieejama.
Savukārt vēl viens arguments par labu marihuānas dekriminalizācijai ir policijas resursu pārvirzīšana. Tādā veidā policija varētu veltīt laiku kriminālizmeklēšanām, kas prasa lielākus resursus.
Iekšlietu ministrijas pārstāve Agnese Zīle-Veisberga diskusijā šai iecerei politiski sacīja ''nē'', tomēr ministrija vēlētos apzināt arī citus risinājumus. Negatīvi uz šo jautājumu viņa raugās, jo, pirmkārt, narkotiku lietošana kļūs redzamāka, otrkārt, varētu palielināties lietotāju skaits. Tam varētu sekot scenārijs, ka policija piespriedīs administratīvos pārkāpumus dažiem cilvēkiem pat katru dienu. Savukārt sodi pat netiks maksāti, jo ne visi to var atļauties.
Arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ir pret šo iniciatīvu. Viņa uzskata, ko sodus vajadzētu pat pastiprināt: “Man šķiet, ka tas sods tomēr attur, un mēģināt tagad kaut kādā veidā izdalīt vieglās narkotikas no smagajām un mēģināt klasificēt, par ko mums ir jāsoda un par ko nav jāsoda, piemēram, saglabājot to administratīvo sodu, nebūtu pareizi.
Pirmkārt, protams, tas ir negatīvs signāls sabiedrībai, ka mēs piekrītam, ka mēs tiešām netiekam galā ar šo problēmu.
Otrkārt, arī no tiesiskuma viedokļa tas nav pareizi.”
Apakškomisijas priekšsēdētājs Judins aicināja Tieslietu ministriju darba grupu līmenī apspriest šo jautājumu. Aptuveni pēc diviem mēnešiem apakškomisija varētu turpināt diskusijas un sākt runāt par tālākajiem soļiem.
KONTEKSTS:
Jautājums par marihuānas dekriminalizāciju Saeimā tika skatīts 2015. gadā, kad pārliecinošs parlamenta vairākums noraidīja sabiedrisko iniciatīvu, kas paredzēja atcelt kriminālatbildību par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un lietošanu. Toreiz farmaceiti iestājās pret jebkādu marihuānas legalizāciju.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti 2019. gadā pieņēma rezolūciju, kurā Eiropas Komisija mudināta atbalstīt pētījumus par marihuānas izmantošanu medikamentu sastāvā. Šajā paziņojumā ietverts aicinājums nošķirt marihuānas izmantošanu medicīnā no tās izmantošanas nolūkiem, kas nav saistīti ar saslimšanas simptomu atvieglošanu.
