Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Ministra Rasnača atbalsta akcijās būtiska loma «Saskaņas» deputātes palīdzei

«De facto»: Vēstuļu izsūtīšanā Rasnača atbalstam piedalījās «Saskaņas» deputātes Stepaņenko palīdze

Pret Stambulas konvencijas parakstīšanu un par atbalstu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība) – šādas vēstules valdībai šodien nosūtīja gan pieci Saeimas deputāti no dažādām frakcijām, gan desmit konservatīvās nevalstiskās organizācijas. Abu vēstuļu sagatavošanā izmantots “Saskaņas” deputātes Jūlijas Stepaņenko palīdzes dators. To noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, pārbaudot Ministru kabineta e-portfelī pieejamo dokumentu īpašības.

Valdība lēmusi Stambulas konvenciju parakstīt, TM saskata riskus

Valdība šonedēļ nolēma, ka Latvija tomēr parakstīs Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija ir pēdējā tā dēvēto Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija (TM) apgalvoja par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ.  Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.

Vardarbības ģimenē izskaušana esot vien aizsegs, lai ar Stambulas konvenciju patiesībā uzspiestu Latvijai radikālā feminisma ideoloģiju. Tās dēļ mēs vairs nevarēsim godināt savus brīvības cīnītājus, līdz ar to apdraudēta ir arī Satversmes preambula. Šie ir daži no spilgtākajiem argumentiem par konvencijas ieviešanas sekām juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas rakstītajā juridiskajā analīzē, ko par trim tūkstošiem eiro Tieslietu ministrija pasūtīja zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojam. Uzaicinājums cenu aptaujā gan tika sūtīts arī pašai Rudevskai, kura ministrijai bija labi zināma kā konvencijas kritiķe, taču piedāvājumu iesniedza tikai Kačevskas birojs.

“Man pat radās doma pašai rakstīt šo atzinumu, bet, ņemot vērā to, ka ir tik ilgs laiks, tad pajautāju arī kolēģiem un savai pētnieku grupai. Un viena no pētnieku grupas dalībniecēm, ar ko es strādāju ļoti ilgi, ir Baiba Rudevska. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība,” saka advokāte Kačevska.

Rudevska viņai esot atbildējusi, ka arī viņai pienāca šāds piedāvājums, un abas nolēmušas startēt kopā. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs gan apgalvo, ka par abu pretendentu saistību esot uzzinājis tikai tagad. Tam gan ir grūti noticēt, jo ministrijas iepriekš Kačevskas birojam pasūtītā pētījumā par Eiropas Savienības Tiesas ietekmi uz nacionālajām tiesām Rudevskas vārds starp autoriem norādīts vairākkārt.

TM apmierināta ar ārpakalpojumā pirkto juridisko analīzi

Ministrija apgalvo, ka tai neesot bijis laika pašai sagatavot analīzi, tāpēc konkrēti uzdevumi tika doti ārpakalpojuma sniedzējam. Piemēram, balstīt priekšlikumus uz citu Eiropas Savienības valstu pieredzi Stambulas konvencijas pārņemšanā,  īpašu uzmanību pievēršot Igaunijas, Lietuvas un Vācijas pieredzei. Igaunija analīzē minēta vien divreiz, un tās pieredze nav pētīta vispār.

Tieslietu ministrija gan apgalvo, ka viss esot kārtībā. “Uzdevums ir izpildīts atbilstoši darba tehniskajām prasībām,” saka valsts sekretārs Kronbergs. Uz jautājumu, ko ministrija no analīzes uzzinājusi par Igaunijas pieredzi ar konvencijas parakstīšanu, Kronbergs atbild: “Par to, ka visas Eiropas dalībvalstis ir parakstījušas, izņemot pagaidām tikai Latviju, un ar kādām atrunām šīs dalībvalstis ir šo konvenciju parakstījušas, ar savām deklaratīvajām atrunām.”

Analīzes zemo kvalitāti gan kritizēja par konvencijas ieviešanu atbildīgā Labklājības ministrija. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ vairākkārt pauda, ka tas patiesībā esot bijis nevis juridisks vērtējums, bet gan tieslietu ministra Dzintara Rasnača politiskās nostājas demonstrēšana. “Tas, ka cilvēkiem ir personīgais viedoklis – jā, mēs esam demokrātiska valsts, un mums var būt daudz un dažādi viedokļi dažādos jautājumos, tai skaitā par Stambulas konvenciju, bet tas tad nedrīkst nekādā gadījumā tikt izmantots, lai uzspiestu šo oficiāli neoficiālo Tieslietu ministrijas viedokli,” pauda prezidents.

Līdzīgi domāja arī vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO) ar resursu centru sievietēm “Marta” priekšgalā. Valdības sēdē, kurā tika lemts par Stambulas konvencijas likteni, tās premjeram Mārim Kučinskim iesniedza aicinājumu izvērtēt Rasnača atbilstību amatam. Arī  konvencijai pozitīvais valdības lēmums šo NVO pozīciju nemīkstināja. “Es domāju, ka konflikts nav atrisināts, jo tas ir jautājums par to, kā valsts iestādes veido politiku. Un par to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums skaidri un gaiši pasaka, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārstāv sabiedrības intereses un ir jābūt neitrālām,” uzsvēra Latvijas Vecāku foruma valdes locekle Jana Simanovska.

Rasnačam pauž arī atbalstu

Tikmēr klātienē paust Rasnačam atbalstu bija ieradušās dažas citas biedrības, piemēram, “Asociācija Ģimene”. Tās valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze skaidroja, ka Tieslietu ministrija pēdējā laikā esot uzņēmusies iniciatīvu popularizēt ģimenes un laulības institūcijas. “Jo tā faktiski ir Labklājības ministrijas atbildība, un šobrīd man jāsaka, ka Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu ļoti mērķtiecīgi, es teiktu, pseidoproblēmas risināšanai – dzimumu līdztiesības novēršanai. Jo mums Latvijā ar dzimumu līdztiesību nav nekādu problēmu,” apgalvo Bremze.

Viņa piekrīt arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka tviterī paustajam viedoklim, ka Latvijā šobrīd notiekot “kultūrkarš”, un atzīst, ka ar tieslietu ministru Rasnaču asociācija esot “vienkārši vienās pozīcijās, acīmredzot”.

Valdības sēdes dienā desmit biedrības izplatīja vēstuli ar aicinājumu valdībai neparakstīt Stambulas konvenciju un ar atbalstu Rasnača pozīcijai. Tas notika neilgi pēc tam, kad tādas pašas ievirzes vēstules bija izsūtījuši gan Latvijas kristīgo konfesiju līderi, gan atsevišķi Saeimas deputāti.

Trešdien Rasnačs pēkšņi izbrīvēja divas stundas dienas vidū, lai pateiktos saviem atbalstītājiem un pārrunātu turpmāko sadarbību. Sanāksme notika biedrības “Svētās ģimenes māja” telpās Vecrīgā, Klostera ielā. Tieslietu ministru uzņēma arī biedrības vadītājs, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis.

Par strauji tapušo atbalsta vēstuli priesteris runā noslēpumaini:“Inspirācijas ir ļoti, ļoti dažādas, ziniet...” Vaicāts, vai viņam zvanīja kādi politiķi un aicināja paust atbalstu Rasnačam, Kravalis aizrāda: “Nu es domāju, ka jūs te pārāk personīgi man jautājat kā garīdzniekam.” Pēc norādes, ka jautājums uzdots kā biedrības vadītājam, Kravalis atklāj: “Es esmu ciešā sadarbībā ne tikai ar politiķiem, bet ar cilvēkiem, kas šeit nāk uz dievkalpojumu, un man ir sava sūtība kā katoļu baznīcas ģenerālvikāram.”

Atbalsta vēstuli parakstījuši Saeimas deputāti, tā rakstīta uz Stepaņenko palīdzes datora

Līdz ar deviņām citām nevalstiskajām organizācijām no “Svētās ģimenes mājas” puses vēstuli parakstīja biedrības valdes locekle Inese Švekle, kura ir arī “Rīgas satiksmes” valdes locekle un pārstāv galvaspilsētas vicemēra Andra Amerika partiju “Gods kalpot Rīgai”. Kā radās ideja par atbalsta vēstuli Rasnačam, neatceras arī viņa: “Nu tad man ir jāseko šai elektroniskajai sarakstei, kurš bija pats pirmais iniciators, jo mūsu listē ir arī daudzas fiziskas personas...”

Švekle atzīst, ka arī viņas partijas biedre Jūlija Stepaņenko “ir mūsu pulkā. Bet ar Jūliju Stepaņenko konkrēti es šo vēstuli nepārrunāju,” norāda biedrības pārstāve.

“Saskaņas” Saeimas frakcijas biedre Jūlija Stepaņenko šonedēļ bija starp pieciem dažādas frakcijas pārstāvošajiem deputātiem, kas valdībai iesniedza Rasnača atbalsta vēstuli. Valdības e-portfelī pieejamais elektroniskais dokuments tika sagatavots uz Stepaņenko palīdzes Airas Jēkabsones datora. Uz šī paša datora tika apstrādāta arī desmit nevalstisko organizāciju vēstule.

Stepaņenko skaidro, ka deputātu vēstuli pret Stambulas konvenciju savai palīdzei bija palūgusi ieskenēt, savukārt par otru dokumentu viņa runā diezgan izvairīgi: “Bet te jau nav nekāda sensācija, te jau nav nekāds brīnums, ka nevalstiskām organizācijām, iespējams, kādreiz nav pieejams uz doto brīdi, doto momentu kaut kāds dators, un, ja kāds griežas pēc palīdzības, kāpēc tad nevarētu to nosūtīt.”

Vaicāta, vai kāds pie viņas vērsās pēc šādas palīdzības, deputāte atbild: “Pie manis negriezās. Es pati nodarbojos ar to, ka tieši otrdien centos līdz Ministru kabinetam aiznest šo vēsti, ka mēs atbalstām arī tai skaitā gan Rasnača kungu, gan arī kristīgo baznīcu pārstāvjus.”

Vēlāk Stepaņenko gan apgalvo, ka palīdzība biedrībām bijusi viņas palīdzes pašiniciatīva brīvajā laikā, taču deputāte to tāpat atbalsta.

Rasnačs no amata atkāpties negrasās

Šobrīd Rasnačs savā amatā gan var justies visai droši, jo premjers jau pateica – ministra atbrīvošanas pamats varētu būt vien valdības rīcības plānā paredzēto uzdevumu neizpildīšana. Arī pats tieslietu ministrs šonedēļ paziņoja, ka atkāpties no amata negrasās. Viņš izjūtot lielas sabiedrības daļas atbalstu un nelauza galvu par to, kā tas ir organizēts: “Man absolūti neinteresē, kā iniciatīva tā ir. Es aizstāvu konservatīvas vērtības. Tāpat kā es elpoju, tāpat kā es strādāju, tāpat kā es ēdu – tāpat to dara visi citi cilvēki, neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem.”

Lūgts komentēt viņa parlamentārā sekretāra izteikumu par kultūrkaru, proti, vai ministrs jūtas kā tā dalībnieks, Rasnačs raidījumam “De facto” atbild: “Jūs to visu mēģināt pārvērst jokā, bet šis ideoloģiskais karš tiek īstenots. Un, jāsaka atklāti, jūs to apzināties vai nē, bet jūs esat viens no instrumentiem šajā karā.”

Stambulas konvencijas pretiniekus visvairāk biedējot tas, ka dokumentā ar jēdzienu “dzimums” tiek saprastas arī sociālās lomas, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem, un tas pavēršot ceļu uz viendzimuma laulībām un poligāmiju Latvijā. Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma šonedēļ gan uzsvēra, ka šādai interpretācijai neesot pamata, jo konvencija neko tādu neparedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt