Otrdien, 10.maijā, valdībai būs jāizšķiras, vai atbalstīt Labklājības ministrijas pozīciju un pilnvarot labklājības ministru parakstīt tā dēvēto Stambulas konvenciju, vai arī iet gluži pretēju ceļu un atbalstīt Tieslietu ministrijas nostāju, ka konvenciju parakstīt nevajadzētu.
Tieslietu ministrija savu viedokli balsta juridiskā atzinumā, kura tapšanas apstākļi un saturs pamudinājis vairākas nevalstiskās organizācijas pieprasīt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionāla apvienība) demisiju. Tieslietu ministrijai ir arī sabiedrotie, piemēram, asociācija „Ģimene” un lielāko kristīgo konfesiju vadītāji.
Sadursmes vēl asākas darījusi Tieslietu ministrijas pasūtītā un apmaksātā juridiskā analīze, kuras veikšanai piesaistīta juriste Baiba Rudevska, kurai šī atzinuma sagatavošana esot uzticēta tieši tādēļ, ka viņa iepriekš publiski paudusi izteikti kritisku viedokli par šo konvenciju.
Rasnačs šādu praksi sauc par normālu, norādot – katra ministrija darbojas pēc savas ideoloģiskās nostādnes. Ministrija skaidroja, ka analīzes veikšanai uzrunāti tikai divi pretendenti. Viens no tiem – zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojs, ar ko ministrijai esot ilggadīga sadarbība, otra uzrunātā pretendente bija juriste Baiba Rudevska.
“Attiecībā uz Baibu Rudevsku, viņa bija jau savu viedokli presē un sociālajos tīklos paudusi, pirms mēs šādu uzdevumu saņēmām, mēs gribējām saņemt divus pretējus viedokļus.. ieguvām līdzīgus,” sacīja ministrs.
Izstrādāt analīzi esot apņēmies Kačevskas birojs. To, ka tas sadarbojas ar otru pretendenti – Baibu Rudevsku – ministrija neesot zinājusi.
Stambulas konvencijas ietekmes uz Latvijas tiesību sistēmu juridiskā analīze Tieslietu ministrijai izmaksāja trīs tūkstošus eiro. Tajā secināts, ka Latvijai konvenciju parakstīt nevajadzētu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) izteicies, ka Latvija varētu parakstīt konvenciju ar atrunu, ka neuzņemas saistības, kas varētu būt pretrunā ar Satversmi, taču tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šādu risinājumu kritizē.
“Ja Latvijas parakstīs [konvenciju] un virzīsies uz ratifikāciju, un parakstīs arī ar atrunu par Satversmi, šis risinājums ietver sevī arī zināmus riskus, jo Polijas piemērs rāda, ka Polija ies, visticamāk, šīs konvencijas denonsēšanas ceļu,” sacīja ministrs.
Rasnačs uzsver, ka konvenciju līdz šim ir ratificējušas tikai 13 Eiropas Savienības dalībvalstis un arī Latvijas Saeimas vairākums to, visticamāk, neatbalstītu.
Turpretim Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma uzsver, ka Latvija ir palikusi pēdējā no Eiropas valstīm, kas Stambulas konvenciju nav pat parakstījusi. Bijušās Satversmes tiesas tiesneses viedoklis par Tieslietu ministrijas piesaistīto juristu sagatavoto atzinumu ir kritisks.
“Atzinumā nav ietverta analīze. Protams, Latvija ratificē līgumu tikai, ja tiek veikta juridiski kvalitatīva analīze par atbilstību Satversmei. Latvijai nav jāpievienojas konvencijai, ja analīze liecina par potenciālo neatbilstību Satversmei. Šajā atzinumā es šo analīzi neatradu,” sacīja Krūma.
Stambulas konvencijas atbalstītāju vidū esošās nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta no vardarbības cietušās sievietes un seksuālās minoritātes, jau aicina pieprasīt tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju. Tomēr konvencijas atbalstītāju rindās ir ne tikai šīs organizācijas.
Pirmdien atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm pauda arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Rezeberga.
“Vardarbība ir maz atpazīta un meklēta, tā ir mūsu mentalitāte nemeklēt, bet mēs jau studentiem mācām, kādas ir pazīmes un kā tā ir jāmeklē, un runa nav tikai par fizisko vai seksuālo vardarbību, arī par emocionālo vardarbību,” norādīja Rezeberga.
Viņa minēja arī konkrētas vardarbības sekas, kas jau tagad izjūtamas sabiedrībā: Latvijā augsta mātes mirstība, viens no būtiskajiem faktoriem ir sociālekonomiskie pamati, bet mātes, kurām grūtniecībā bija nevēlama un kuras mēģināja to pārtraukt mājas apstākļos, nereti arī ir vardarbības upuri.
Otrdien valdības sēdē tiks skatīts gan Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums un rīkojuma projekts, kas paredz Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, gan Tieslietu ministrijas ziņojums ar pretēju nostāju. Līdz ar to ministriem būs jāizdara politiska izšķiršanās.
