Uzņēmuma MFD Veselības centrā „Dziedniecība” Ķengaragā ģimenes ārste Agita Gailīte pie kabineta durvīm desmit minūtes pirms darba laika sākuma pulksten astoņos līmē papīra lapu ar paziņojumu, ka viņa no 3.jūlija pulksten 12 piedalās ģimenes ārstu beztermiņa streikā. Tātad nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, tajā skaitā arī vizītes.
Strādās prakses māsa, arī informēs pacientus, ko darīt, kur doties. Šo informāciju atsūtījis Nacionālais Veselības dienests un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Šī prakse arī piedāvās maksas vizīti par 10 eiro.
Savukārt līdz pulksten 12 prakse vēl pieņēma pacientus par valsts naudu. No rīta sanākušo pacientu nebija daudz, daudzi jau pēc receptēm bijuši pagājušajā nedēļā.
„Es zinu, jā, es biju pierakstījusies uz rītdienu, bet māsiņa piezvanīja, lai nāku šodien, man vajag receptes, trim mēnešiem man parasti izraksta” stāsta Līvija, kura ir ģimenes ārstes Gailītes paciente jau gadu desmitiem.
Līvijai ir 90 gadi, viņa ir daiļamatniece audēja, vasarnīcā audzē sakņaugus, bet pie ārsta parasti nāk pēc receptēm. Streikojošos ārstus Līvija saprotot. „Nu es raizējos, jā, tas nav patīkami. Noteikti par velti viņi nestreikotu daudz,” sprieda Līvija.
Viņa cer, ka dežūrārstu palīdzību nevajadzēs izmantot un nosmejas: trīs mēnešus jau viņi nestreikos.
Svetlana savukārt raizējas, ja pēkšņi saslims, kur tad ņems darbnespējas lapu.
„Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka ārsti saņem labas algas, bet, ja viņi vēlas tādas algas kā Rietumos – divus tūkstošus mēnesī, tad viņi tagad streiko. Bet es uzskatu, ka viņiem jau bija labas algas,” saka Svetlana.
Kā Svetlana, tā arī Līvija par maksu ģimenes ārstu diez vai apmeklētu, desmit eiro viņas sauc par diezgan lielu summu.
Centrā „Dziedniecība” Latvijas Radio arī satika citu ģimenes ārstu pacientus, kuri atnākuši pēc pieraksta, bet skaidri nezināja, vai ārsts streikos, bet par streiku bija dzirdējuši.
„Nu ko cilvēki domā? Viņi nabagi cīnās, cīnās, bet vai ko izcīnīs… Viss tāpat arī paliks. Bez palīdzības jau mūs neatstās: ja nebūs ārsta, tad vai nu dežūrārsti vai kāds cits receptes rakstīšot, tā mums te ziņo. Es jau aptiekā parunāju – man galvenais pret asinsspiedienu, par visu pārējo – lai Dievs ar viņu,” sacīja paciente.
„Varbūt augšai nevajadzētu tik lielas algas. Mēs – maza valstiņa – nevar skriet Eiropai līdzi. Tur ir augšā tūkstoši, bet, vai dakterītim tūkstotis vispār sanāk, bet tāds darbs,” pauda paciente.
Pieņemt lēmumu streikot nenācās viegli, saka ģimenes ārste Inese Kuģe, kura strādā Purvciemā. „Mums ir ļoti grūti, ārsta pati pamatbūtība ir žēlsirdība. Lai arī kā mēs esam nonivelējušies papīra jūkļos, mēs pamatā esam žēlsirdīgas personas, un tā tas ir bijis visu mūžu un vienmēr. Bet psiholoģijā ir tāds teiciens – iecietības mērs, un, lūk, te tas arī ir”.
Pulkstenis ir 12, un ģimenes ārstu streiks sākas arī ģimenes ārstes Ilzes Jākobsones kabinetā, arī tepat medicīnas centra ''Aura'' telpās Purvciemā. „Man nav bijusi tāda situācija, ka koridorā nav cilvēku. Visi ir nobiedēti ar streiku, pašlaik neviens nav ieradies”. Ilze Jākobsone savā kabinetā sēž dokumentu un pacientu kartīšu kaudzes ieskauta, un darba te ir gana daudz. Tomēr valsts apmaksātos pakalpojumus, tajā skaitā konsultācijas par valsts naudu, viņa nesniedz.
„Cilvēkiem pēc desmit gadu mācīšanās ar šādu atbildību tādu algu. Tā nav runa tikai par ģimenes ārstiem. Mēs prasām kapitācijas naudu, lai mēs varam nodrošināt tiem, kam nav variantu kaut ko par maksu, lai tie var nākt un saņemt kaut ko. Lai varam prakses uzturēt un sniegt to palīdzību. Man ir tādas pacientes pensionāres, kas pie valsts apmaksāta kardiologa neiet, jo viņām nav to 4,27 eiro,” skaidro Jākobsone.
Tagad streika laikā Jākobsones praksē ģimenes ārsta maksas konsultācijas var saņemt par desmit eiro. Turpina strādāt prakses māsa un ģimenes ārsta palīgs. Stundas laikā pēc streika sākuma ieradās daži pacienti. Piemēram, kāda māte ar pusaudzi meitu vēlējās saņemt izziņu diennakts vasaras nometnei. Ar šo darbu tika galā prakses ģimenes ārsta palīgs.
Kāda jauna sieviete Lolita savukārt ieradās pēc receptes valsts kompensējamām zālēm, kas viņas nepieciešamas ik mēnesi, un tās var izrakstīt ģimenes ārsts, ne ārsta palīgs.
„Es ļoti cienu ārstus, es esmu par to, lai streiks notiek, lai visiem ir neērti, lai visi pamokās, pārmaiņām ir jābūt. Es šodien samaksāšu desmit eiro, bet es pieļauju, ka nākotnē tas uz mani atsauksies kā pozitīvas pārmaiņas, un es būšu tikai ieguvēja,” saka Lolita.
Kā citi pacienti uztver to, ka aptuveni puse Latvijas ģimenes ārstu sākuši streiku, Latvijas Radio arī apvaicājās pacientiem Ķengaragā medicīnas centrā MFD „Dziedniecība”.
„Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka ārsti saņem labas algas. Taču, ja viņi vēlas tādas algas kā Rietumos – divus tūkstošus mēnesī, tad viņi arī rīko [streiku]. Bet es uzskatu, ka viņiem jau bija labas algas,” savu viedokli pauž Svetlana.
„Nu es raizējos, jā, tas nav patīkami. Noteikti par velti viņi nestreikotu daudz,” tā domā Līvija.
„Nu ko cilvēki domā? Viņi nabagi cīnās, cīnās, bet vai ko izcīnīs, - viss tāpat arī paliks. Bez palīdzības jau mūs neatstās: ja nebūs ārsta, tad vai nu dežūrārsti vai kāds cits receptes rakstīšot, tā mums te ziņo,” samiernieciski nosaka Tamāra.
Jau vēstīts, ka streika laikā ģimenes ārstu prakses sniegs minimālo palīdzības apjomu, savukārt Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā atrodama interaktīva karte, kur saņemt palīdzību streika laikā, piemēram, kur meklēt dežūrārstus, kas arī var izrakstīt darbnespējas lapas un valsts kompensējamo zāļu receptes, un kur ir tuvākās slimnīcas.
Streika noslēgums joprojām nav prognozējams, jo pagaidām nav zināms, kad premjers Māris Kučinskis varētu tikties ar streika rīkotājiem – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika komiteju, lai pārrunātu streika prasības. Tās pārsvarā ir saistītas ar atalgojumu un reformām ģimenes medicīnā.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
Jau ziņots, ka, sākot no 3.jūlija, kad streiku sāk ģimenes ārsti, šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Uz streiku aicināti visi vairāk nekā 1100 Ģimenes ārstu asociācijas biedri, un arī Lauku ģimenes ārstu asociācija solīja streiku atbalstīt. Zināms, ka aicinājumam streikot atsaukušies vismaz 600 ģimenes ārsti.
Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
