Ģimenes ārstu prasības
- palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus;
- palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018.gadā;
- palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs gadu laikā;
- atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
- nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
- nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Avots: Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka šobrīd ārsti no valdības nesaņēma reālu piedāvājumu viņu prasību izpildei, tikai aicinājumu no premjera atlikt streiku.
Veselības ministrija līdz šim piedāvāja nenozīmīgas piekāpšanās, kas nebija pietiekamas, bet premjers pat nav ticies ar streika komiteju, tāpēc šobrīd pat nav priekšnoteikuma nopietnai sarunai, norādīja Princis.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Latvijas Radio uzsvēra, ka streiks notiek, jo “mērs ir pilns”, ārsti jau pirms gada “aicināja valdību ieklausīties mediķu raizēs”, bet viņi netika sadzirdēti, un tagad neredz citas iespējas, kā tikai streikot.
Veide norādīja, ka, piemēram, ģimenes ārstu atalgojumu nākamgad būs vidēji par 200 eiro mēnesī mazāks nekā citiem ārstiem, bet 2020.gadā pat par 350 eiro mazāk. Pašlaik vidējais ģimenes ārstu atalgojums ir 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ģimenes ārsti piektdien, 30.jūnijā, atkāroti aicināja valdību uz sarunām un cer, ka tās varēs sākt pēc iespējas ātrāk.
Cik ilgs būs streiks, šobrīd nevar pateikt, “viss atkarīgs no valdības, ja vienosimies par prasībām, tūlīt pat streiku beigsim”, sacīja Veide.
Sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Pēcpusdiena” Veide norādīja, ka streikā piedalās 655 no 1269 Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā esošajiem ģimenes ārstiem. Viņa gan pieļāva, ka tuvākajās dienās streikotāju skaits augs.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska LTV “Rīta panorāmai” uzsvēra, ka arī lauku ģimenes ārsti atbalsta streiku un viņu galvenā prasībā ir palielināt finansējumu veselības aprūpei kopumā, ieskaitot arī primāro veselības aprūpi, palielināt algas ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, kā arī tarifus par manipulācijām.
Viņa pieļāva, ka sarunas par ārstu prasībām var risināt konstruktīvi, taču pirmajās sarunās no premjera bija tikai mutisks solījums, un “galvenais, lai mums būtu ticība, nepieciešams dokumentāls apliecinājums” finansējuma palielināšanai.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) savukārt LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka krīze medicīnas nozarē ir jau ilgāku laiku, bet mediķi tagad pauž skaļu protestu. Un uz to ir jāskatās mierīgi, mēs neesam pieraduši, bet streiki demokrātijā ir normāls veids, kā paust neapmierinātību, norādīja ministre.
Viņa arī skaidroja, ka aicināja atlikt streiku līdz 22.jūlijam, kad būs skaidrība par nodokļu reformas tālāko virzību, jo tā paredz arī finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, bet pašlaik tiešām ministre ārstiem nevar parādīt dokumentālo pierādījumu tam.
Tomēr “esam tikuši pussolīti tālāk līdz rīcībai”, lai iecere būtu apstiprināta un veselības nozarē būtu finansējuma pieaugums no nākama gada, sacīja ministre.
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Čakša atzina, ka pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgi turpināsies streiks, bet viņa cer, ka izdosies pietiekami ātri atrast kopsaucēju ar ģimenes ārstiem, lai neciestu pacienti.
Veide un veselības ministre Anda Čakša raidījumā iegrima neklātienes diskusijā par to, vai ģimenes ārstu rīcība ir saucama par streiku vai protesta akciju. Kamēr Veide uzstāja uz streiku, norādot, ka tas atbilst Streika likumā noteiktajām prasībām, Čakša norādīja uz protesta akciju. Atkarībā no tā, kā definē ģimenes ārstu rīcību, valsts viņiem maksā vai nemaksā par laiku, kad mediķi nestrādā.
Slimnīcu biedrība: Slimnīcu darbs būs apgrūtināts
Latvijas slimnīcu biedrība (LSB) savukārt informēja, ka streika laikā slimnīcu darbība būs apgrūtināta, Veselības ministrijas plānotā rezidentu piesaiste darbam slimnīcu uzņemšanas nodaļās, nav nodrošināta un plānotais atalgojums nav motivējošs jau strādājošiem ārstiem strādāt papildus.
Vispirms slimnīcas nodrošinās pacientiem neatliekamo palīdzību un, tikai pēc tam, rindas kārtībā sniegs aprūpi streikojošo ģimenes ārstu pacientiem.
Maksa par šiem papildus sniegtajiem pakalpojumiem slimnīcās noteikta kā par ambulatoro konsultāciju – 4,27 eiro, vai kā maksas pakalpojums 15 – 20 eiro apmērā, apejot plānveida pacientu rindas.
Mājas aprūpes nodrošināšana streikojošo ģimenes ārstu pacientiem slimnīcu uzņemšanas nodaļu personālam nav iespējama, jo viņiem, pildot tiešos pienākumus, viņiem aizliegt pamest savu tiešo darba vietu.
Slimnīcu biedrība apspriedīs turpmāko rīcību streika apstākļos ārkārtas sēdē 5.jūlijā.
Palīdzība streika laikā:
Jauni dežūrārstu punkti
Palīdzību varēs rast slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, kas nestreikos
Diennakts ģimenes ārstu telefona līnija – 66016001, kurā iedzīvotāji varēs uzzināt, kur atrodas viņiem tuvākās veselības aprūpes iestādes.
Streikotāji sola būt darba vietā un akūtos vai smagos gadījumos palīdzēt pacientiem.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
Jau ziņots, ka, sākot no 3.jūlija, kad streiku sāk ģimenes ārsti, šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Uz streiku aicināti visi vairāk nekā 1100 Ģimenes ārstu asociācijas biedri, un arī Lauku ģimenes ārstu asociācija solīja streiku atbalstīt. Zināms, ka aicinājumam streikot atsaukušies vismaz 600 ģimenes ārsti.
Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
