Apturēt investīciju projektu par būvprojekta izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai bija viens no pirmajiem jaunievēlētās Daugavpils domes lēmumiem.
Lēmumu skaidroja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš no “Saskaņas” partijas: “Mums nevajag lidot fantāzijās pie situācijas, kad viens no lidostas attīstības scenārijiem par komerclidostu izmaksā 25 miljonus, otrais – vispārējā tipa lidosta – 10 miljonus, trešais – helikoptera laukums – 2 miljonus. Pie situācijas, kad domei nav šādu līdzekļu, atzīstam to, ka šis projekts Daugavpilī nebūs, ja vien Daugavpils pilsētas dome, domē strādājošie politiķi neatradīs privāto investoru vai nevienosies ar valsti par kopīgu lidostas attīstību un kopīgu lidostas būvniecību.”
Vairāk nekā 60 miljoni eiro ir jau iepriekš nosaukti provizoriskie līdzekļi, kas nepieciešami, lai īstenotu Daugavpils lidostas attīstību. Faktiski šobrīd jebkura darbība tiek apturēta, lidosta nonāk čaulas statusā, tā situāciju raksturojis Daugavpils lidostas valdes loceklis Nikolajs Jefimovs.
“Daugavpils domes lēmums faktiski aptur SIA “Daugavpils lidosta” darbību līdz 2025. gada 1. augustam. Ņemot vērā tik ilgu periodu un to, ka kapitālsabiedrība šī gada decembrī plāno atmaksāt aizdevumu un tuvāko četru gadu laikā pastāvēs “čaulas” statusā, mūsu akcionāram būtu jāizlemj arī jautājums par kapitālsabiedrības turpmāko darbības lietderību. Jo šajā periodā, neaugoties uz to, ka projekts tiek apturēts, izmaksas tā uzturēšanā saglabāsies. Daugavpils domei vienalga būs regulāri reizi gadā jāveic ieguldījumi SIA pamatkapitālā, lai nodrošinātu tās darbību,” skaidroja Jefimovs.
Ieguldījumi lidostas pamatkapitālā nav mazi, tiesa līdz ar kredīta segšanu būtiski mazināsies, atzina Jefimovs.
Viņš norādīja: “Šobrīd, kad ir aizdevums, vidējie ieguldījumi pamatkapitālā gadā ir no 150 līdz 170 tūkstoši eiro. Kredīts bija paņemts 1,5 miljonu eiro apmērā 2006. gadā uz 15 gadiem. Kredīts bija ņemts lidostas teritorijas iegādei. Kad šis kredīts tiks dzēsts, tad vidēji gadā ieguldījumi lidostas pamatkapitālā būs līdz 30 000 eiro gadā.”
Ieguldījumi bijuši bezmērķīgi, rezultāta nav. Situāciju analizēja Elksniņš: “Daugavpils lidostā pa šiem gadiem ir ieguldīti 1,5 miljoni eiro, kas ir samaksāti par zemi, nekas vairāk uz šīs zemes nav – skrejceļa nav, uz skrejceļa aug koki mana auguma garumā. Faktiski papildus šim 1,5 miljonam klāt vēl nākuši 0,5 miljoni kredīta atmaksai. Faktiski par 2 miljoniem Daugavpils dome 2006. gadā nopirka zemes gabalu, kurā pat ar lauksaimniecību lāgā nevar nodarboties.”
Projekts, ko lidostas attīstības sakarā uzsāka Daugavpils pilsētas dome, bija ar valsts atbalstu. Tagad, visticamāk, valsts līdzekļi pašvaldībai būs jāatgriež, norādīja Jefimovs.
Viņš atzīmēja: “Projekta realizācijas izmaksas 1 miljona eiro apmērā bija no divām daļām. Pirmais avots bija Valsts reģionālās attīstības aģentūras palīdzība 250 000 eiro apmērā, kas bija piešķirta Daugavpils pilsētas domei, pārējo naudu Daugavpils dome ņēma valsts kasē kredīta veidā. Saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem finansējumam jābūt izlietotam līdz nākamā gada vidum un izlietošanas mērķis – tehniski ekonomiskā projekta izstrādei. Ja šāds projekts netiks izstrādāts, tad naudu vajadzēs atgriezt atpakaļ donoram.”
Daugavpils lidlauka attīstības nozīme un iespējamā pozitīvā ietekme uz Latgales reģionu ir iezīmēta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, to apliecināja Satiksmes ministrijā, attiecīgi lidostas attīstības projekts nav pilnībā zudis.
