Daugavpilī iecerēts legalizēt dzīvnieku kapsētu

Ne Daugavpilī, ne Latgalē kopumā nav nevienas oficiālas vietas, kur mājdzīvnieku turētāji varētu apbedīt savus aizsaulē aizgājušos mīluļus. Pārsvarā suņu un kaķu mirstīgās atliekas tiek apglabātas kādā no piepilsētas mežiem, savu privātmāju pagalmos, retāk tiek izmantoti arī dzīvnieku kremēšanas vai vetārstu pakalpojumi. Šī joma nav sakārtota un prasa risinājumu, skaidro Daugavpils domē, kas uzsākusi priekšdarbus, lai izveidotu legālu kapu vietu mājdzīvniekiem.

ĪSUMĀ:

  • Oficiāli Daugavpilī reģistrēti 3870 suņi un 185 kaķi.
  • PVD Daugavpils pārvaldē  atzīst: Šie skaitļi neataino reālo situāciju.
  • Latgalē nav nevienas oficiālas mājdzīvnieku kapsētas.
  • PVD: Mīluļus apglabā pilsētas un piepilsētas mežos, “brīva lidojuma” kapsētās.
  • Daugavpils dome: Tā civilizētā sabiedrībā nebūtu jānotiek.
  • Tāpēc dome sākusi priekšdarbus, lai piepilsētas teritorijā izveidot legālus kapus.
  • Dzīvnieku kapsētu plāno veidot Līksnas pagastā Daugavpils novadā.
  • Novads konceptuāli neiebilst – tikai jāsakārto juridiskie jautājumi.
  • Novadam gan tas nav aktuāli - Demenē sāka darboties mājdzīvnieku krematorija.
  • PVD: Dzīvnieku kapsētai nepieciešams saskaņojums un uzraudzība.


Vidēji katrā trešajā mājsaimniecībā dzīvo kāds mājdzīvnieks - suns vai kaķis, tas ir sabiedrības aptauju pieņēmums, ko tieši pierādīt nevar, jo nevienai organizācijai tādas uzskaites nav.

Daugavpilī iecerēts legalizēt dzīvnieku kapsētuSilvija Smagare

    Dzīvniekus var reģistrēt Lauksaimniecības datu centra mājdzīvnieku reģistrā. Šobrīd tā informācija liecina, ka, piemēram, Daugavpilī mājdzīvnieku skaits ir 4055, no tiem 3870 suņi un 185 kaķi.

    Taču, kā rāda prakse, mājdzīvniekus reģistrē tikai retais, un šis skaitlis neataino reālo situāciju, norādīja Pārtikas veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus.

    “Ņemot vērā to aktivitāti, kādā šie dzīvnieki tiek reģistrēti, es pieņemu, ka šajā datu bāzē ir tikai neliels procents, kas ir reģistrēts. Mājdzīvnieki slimo, iet bojā, tos eitanizē, un privātmāju saimnieki savus mīluļus apbedī savu privātmāju āra teritorijās,” sacīja Juškus.

    Oficiālas dzīvnieku kapsētas, kur to izdarīt legāli, nedz pašā pilsētā, nedz visā Latgales novadā nav, atgādināja Dzintars Juškus.

    “Daugavpilī tādas reģistrētas mājdzīvnieku kapu vietas nav, tas notiek kaut kur mežos, kur ir tādas „brīvā lidojuma” kapu vietas,” piebilda PVD inspektors.

    Šādas „brīvā lidojuma” kapu vietas šobrīd izkliedētas pa visiem pilsētas un piepilsētas mežiem, tā - līdztekus ar privātmāju dārziem - ir populārākā savu mājdzīvnieku mirstīgo atlieku apbedīšanas vieta, īpaši pilsētniekiem.

    Taču civilizētā sabiedrībā tā nebūtu jānotiek, atzina Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs.

    “Ja mēs dzīvojam Eiropā un esam Eiropas Savienībā, tad mums kā visā Eiropā jānodrošina krematorija vai kas tamlīdzīgs, lai šis jautājums būtu sakārtots un reglamentēts ar likumdošanu. Mēs dzīvniekus čipojam, maksājam par potēm, izveidojam pases, dzīvnieki mums ir kā cilvēki,” klāstīja Prelatovs.

    Tāpēc Daugavpils dome uzsākusi priekšdarbus, lai piepilsētas teritorijā, vietā, kur šobrīd atrodamas nesankcionētās, tā sauktās „brīvā lidojuma” mājdzīvnieku kapu vietas, izveidotu legālus kapus, skaidroja Igors Prelatovs.

    “Mēs Pilsētas saimniecības komitejā atbalstījām ideju par mājdzīvnieku kapu izveidi. Tā kā šī teritorija atrodas piepilsētā, ārpus Daugavpils pilsētas administratīvās teritorijas, Līksnas pagastā Daugavpils novadā, tad būs nepieciešamas juridiskās vienošanās, lai to nodrošinātu,” pastāstīja Prelatovs.

    Daugavpils novada domei sākotnējā pozīcijā iebildumu pret šādas mājdzīvnieku kapsētas izveidi nav, jānoregulē tikai juridiskie jautājumi, atzina Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Raščevskis.

    “Protams, mēs to vērtajam pozitīvi. Pierīgā esmu redzējis vietas, kur dzīvniekus apglabā. Te jāatrisina vienkārši zemes jautājums. Tagad jau iedzīvotājiem daudz savu mājdzīvnieku, un katrs grib atstāt kādu piemiņu un cienījami atvadīties no sava mīluļa. Tas ir civilizēti, un nekādu problēmu es neredzu,” sacīja Raščevskis.

    Tiesa, pašam novadam šis jautājums nav īpaši aktuāls, jo nupat kā tā teritorijā Demenes pagastā sāka darboties mājdzīvnieku krematorija – “Bio–Bēres”, un tas ir maksas pasākums.

    Līdzīgi kā cilvēki, no kuriem tikai daļa izvēlas savu aizgājēju tuvinieku kremēt, arī mājdzīvnieku turētāju rindās ir tie, kas vēlas savu aizsaulē aizgājušo suni vai kaķi guldīt zemes klēpī, uzlikt pieminekli un iekārtot piemiņas vietu. Šo pieprasījumu arī risinātu mājdzīvnieku kapi, taču, lai tos iekārtotu oficiāli, ir vairākas procedūras, kuras jāveic, skaidroja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus.

    “Ir valdības noteikumi par dzīvnieku kapsētu izveidi, tur atrunāta kārtība, kā to veikt, kur to var veikt. Ir nepieciešams gan Valsts vides pārvaldes saskaņojums, gan savu akceptu dod PVD. Vajadzīgs šai kapsētai arī žogs, tāpat ūdens monitorings, kas būs jāveic vēl 25 gadus arī pēc šādas kapsētas aizvēršanas, un tas ir liels apgrūtinājums šai teritorijai,” atzina PVD pārstāvis.

    Vēl jāveic arī iedzīvotāju aptauja, lai šādus dzīvnieku kapus izveidotu, attiecīgi procedūra ilgstoša, un tas arī izskaidro, kāpēc pašvaldības, kuru pienākumos ietilpst šis mājdzīvnieku mirstīgo atlieku utilizācijas organizācijas pasākums, tik kūtri to dara.

    Daugavpils pašvaldībā skaidroja, ka šādi kapi varētu tapt aptuveni piecu gadu laikā, jo vēl aktuālāk pilsētā šobrīd ir rast jaunas kapavietas vai kremēšanas iespējas aizsaulē aizgājušajiem pilsētas iedzīvotājiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti