Lielākā daļa pašnodarbināto strādā tieši bīstamajās nozarēs, kur ir augsts traumu un nelaimes gadījumu risks. Valsts darba inspekcija atgādina rūpīgi izvērtēt, vai izvēlēties pašnodarbinātā statusu, kas paredz visu atbildību gan par darba aizsardzību, gan sociālām garantijām uzņemties pašam.
Lai gan teorētiski pašnodarbinātajiem pienākas tādas pašas sociālās garantijas kā darba ņēmējiem ar darba līgumiem, tomēr lielākā daļa pašnodarbināto brīvprātīgi no šīs iespējas atsakās un neveic sociālās iemaksas.
Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs uzsver, ka šādā veidā pašnodarbinātie pakļauj sevi ļoti augstam riskam. Ja mežstrādnieks būtu veicis sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, tad viņa piederīgie saņemtu atlīdzību par apgādnieka zaudējumu un apbedīšanas pabalstu. „Apbedīšanas pabalsts pienākas gadījumos, ja bijusi pašnodarbināta,” saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Valsts darba inspekcija uzsver, ka sociālās garantijas nav vienīgais risks, kam pakļauj sevi pašnodarbinātie. Vincevs norāda, ka darba devēja pienākums nav pašnodarbinātajiem sniegt darba drošības instrukcijas un brīdināt par citiem drošības pasākumiem. Līdz ar to visa atbildība gulstas tikai un vienīgi uz pašnodarbināto.
Turklāt no 58 tūkstošiem pašnodarbināto lielākā daļa reģistrējušies tieši bīstamākajās nozarēs - mežizstrādē, būvniecībā un lauksaimniecībā.
Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 cilvēki.
