“Joprojām būtiska daļa pieaugušo, vecāku uzskata, ka dažreiz var [bērnu sodīt fiziski]. Un tas, mūsuprāt, ir satraucošākais,” intervijā Latvijas Radio sacīja "Centra Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.
Pētījums liecina, ka apmēram trešdaļa aptaujāto vecāku bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus. Savukārt pat puse aptaujāto nezina, ka miesiska sodīšana aizliegta ar likumu, un daudzi uzskata, ka tā ir ģimenes iekšējā lieta un neiejaucas, ja novēro šādu sodīšanu.
Turklāt uzlabojumi sabiedrības attieksmē astoņu gadu laikā kopš iepriekšējā pētījuma ir niecīgi.
Joprojām nav izveidojies vienāds skatījums uz to, ko nozīmē fiziska sodīšana – vai šāds sods ir arī, piemēram, kniebt, pagrūst, ar varu spiest ēst.
Tāpat Latvijā arī nav izstrādāta sistēma, kā ziņot par bērnu fizisku sodīšanu.
“Fiziska sodīšana īslaicīgi jau dod rezultātu – bērna uzvedība mainās. Bet ilgākā laikā tas kaitē ne tikai bērnam, bet arī viņa uztverei par lietām un viņa uzskatiem par to, kā viņš tālāk audzinās savus bērnus,” sacīja Balode.
