Minimālo sociālo iemaksu noteikšana nozīmēs, ka no algas maksātais sociālai nodoklis nedrīkstēs būt mazāks par to, kāds tiek maksāts no minimālās algas, pat ja pati alga ir zemāka.
Piemēram, no minimālās algas, kas šobrīd ir 370 eiro, darba devēja un darbinieka kopējais sociālo iemaksu apmērs ir 126 eiro. Tikmēr, piemēram, 300 eiro algai, kādu var saņemt nepilnas slodzes darbinieki, sociālās iemaksas ir 102 eiro. Taču saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī šajā gadījumā tās būs 126 eiro.
Tas gan nenotiktu uzreiz. Nākamgad minimums būtu 75% apmērā, bet pilnā apmērā - no 2018. gada.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba vietu skaits, kurās darbiniekiem maksā zem minimālās algas ir vairāk kā 176 000. Tā ir aptuveni piektdaļa no kopējo darbavietu skaita. Līdz ar to jaunā kārtība attieksies uz diezgan lielu cilvēku loku.
Pērn Saeimā attiecīgos likuma grozījumus pieņēma bez debatēm, bet nu tiem parādījušies kritiķi. Daudzi plānotās izmaiņas pat nebija pamanījuši, kamēr par tām publiski šonedēļ nesāka runāt labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). Daudzi satraucās, ka nu vairs uzņēmēji nevarēs atļauties algot darbiniekus, kurus līdz šim varēja pieņemt uz nepilnu slodzi.
Kritiķu vidū arī ZZS ietilpinošās Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
„Piemēram, jaunā māmiņa sāk atgriezties darba tirgū un grib strādāt uz nepilnu slodzi, bet nodokļi jāmaksā par pilnu slodzi,” norāda Tavars. „Visticamāk, šādas darba iespējas tiks samazinātas ļoti daudziem darba ņēmējiem, un ļoti daudzi cilvēki atteiksies šādā veidā nodarbināt cilvēkus. (..) Tā ir kļūda, un šajā kļūdā ir iesaistītas gan citas partijas un arī mūsu. Tā kļūda ir jālabo, nevis jādzen uz priekšu,” norāda Tavars.
Tomēr tieši darba devējus pārstāvošā organizācija savulaik gāja pie politiķiem un prasīja šādu kārtību ieviest. Tas bijis sociāli atbildīgs lēmums, jo, saņemot pusi no minimālās algas, arī, piemēram, pensija nebūtu lielāka par pusi no minimālās pensijas, turklāt tas bijis arī konkurences jautājums.
Darba devēji, kas algu maksā aploksnē vai izmanto mikrouzņēmumu režīmus, izkonkurē tos, kas grib rīkoties godprātīgi. „Ja mēs esam vienā tirgū, kur daļa uzņēmumu maksā pilnus nodokļus un daļa ne tik pilnus, rodas problēmas un spiediens, ka arī viņiem ir mazliet ēnā jāiet iekšā,” pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.
Kritiku, ka daļa uzņēmēju to nevar atļauties, viņš noraida, un uzsver, ka runa ir par minimālo likmi.
„Ja viņš arī to nevar atļauties, tad ir jādomā par citu biznesu – vai tas patīk vai ne,” atzīst Leiškalns.
„Uzņēmējdarbībai ir jābūt pietiekami efektīvai, jo mums Latvijā ir tā problēma, ka mēs stipri auklējamies un grūstāmies zemo algu un zemas efektivitātes sektorā. Mūsu nodokļu politika ir orientēta uz to, ka maksāt normālas algas un lielas algas ir grūti, un tad mums veidojas tā saucamā lētā darba spēka ekonomika. Tas nav valstij labākais risinājums,” norāda LLDK pārstāvis.
To, ka diskusijas visdrīzāk vairs netiks aktualizētas, norāda arī ministrijās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka daudziem darba devēji pieprasa pāriet, piemēram, mikrouzņēmumu režīmā, bet darbinieks no tā cieš nepietiekamo sociālo iemaksu dēļ.
„Tad tajā brīdī, kad ir nepieciešama palīdzība no valsts - vai nu bērniņš jākopj vai pašiem gadās kāda slimības gadījumi -, tad šis atbalsts nav pietiekams,” atzīmē Reizniece-Ozola. „Tā kā kopumā tas mērķis ir pareizs. Loģiski, ka slogs uzņēmējiem pieaug, un tāpēc arī es esmu ļoti uzmanīga par strauju minimālās algas palielināšanu, jo loģiski, ka uzņēmējiem nākamgad jau jārēķinās ar šo papildu iemaksu sociālajā budžetā,” uzsver ministre.
Arī Labklājības ministrijā, pamatojot plānotās izmaiņas, satraucas par nepietiekamo darbinieku sociālo nodrošinājumu. Turklāt tur uzsver, ka ir arī izņēmuma grupas, uz kurām prasība pēc minimālajām sociālajām iemaksā vismaz minimālās algas apmērā neattieksies, piemēram, studentiem, invalīdiem, cilvēkiem pensijas un pirmspensijas vecumā un citiem.
Ja cilvēks strādās vairākās darba vietās ar nepilnu minimālo algu, pilnais nodoklis būs jāmaksā tam darba devējam, pie kura ir nodokļu grāmatiņa vai kurš pieņēmis darbā agrāk. Bet pēc tam pārmaksāto nodokli būs tiesības saņem atpakaļ.
