Šo informāciju apstiprināja gan Latvijas Darba devēju konfederācijā, gan arī Valsts darba inspekcijā.
Darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa skaidroja, ka darba devējs nav tiesīgs uzdot tādu jautājumu, jo faktiski atvaļinājuma laiku darbinieks pats izmanto pēc saviem ieskatiem.
“Protams, darbiniekam pašam jābūt atbildīgam un jāsaprot - ja viņš atvaļinājuma laikā plāno izbraukt uz valsti, atgriežoties no kuras būs jāievēro pašizolācija, tad darbiniekam vajadzētu vienoties ar darba devēju, vai, atgriežoties no sava atvaļinājuma, viņš veiks darbu attālināti šajā pašizolācijas laika periodā, vai arī, ja tā attālinātā darba veikšana nav iespējama, tad darbinieks atrodas tā kā īslaicīgā prombūtnē – neatrodas darba vietā, neveic darba pienākumus. Bet pie šiem apstākļiem darba devējam nav pienākums apmaksāt darbiniekam darba samaksu par šo pašizolācijas laika periodu,” skaidroja Stivriņa.
Latvijas darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš savukārt norādīja – par pašizolācijas laiku nevar saņemt darba nespējas lapu.
Tas, kādā veidā darbadevējs cenšas informēt darbinieku, – ar iekšējiem uzņēmuma normatīvajiem aktiem, ar vadlīnijām, rekomendācijām, nosakot konkrētus ierosinājumus attiecībā uz epidemioloģiskajām prasībām un, protams, nosakot to, ka darbadevējs nerekomendē doties uz šādām valstīm, kas ir iekļautas sarkanajā sarakstā, lai konkrēti neizslēgtu sevi no darba tirgus, ir darbadevēju ziņā.
Darbiniekam par pašizolācijā pavadīto laiku nav iespēju saņemt ne darba algu, ne arī slimības naudu. Turklāt, ja darba devējs uzskata, ka darbinieka prombūtne ir radījusi uzņēmumam zaudējumus, viņš var mēģināt ieturēt šo te zaudējumu summu no darbinieka algas, taču drīkst to darīt tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Pretējā gadījumā to iespējams darīt tikai tiesvedības ceļā, kas vairākumā gadījumu darba devējam prasītu izdevumus, kas pārsniedz no darbinieka ieturamo naudas summu.
