«Cilvēks ziņu virsrakstos»: Valkas un Valgas iedzīvotāji par depozīta sistēmu

Šogad ziņu virsrakstos ne reizi vien minēta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras ieviešanu Latvijā pēc teju 20 gadus ilgušajām diskusijām Saeima rudenī nolēma atbalstīt. Lai iezīmētu cilvēku pārdomas par depozīta sistēmas ieviešanas garo procesu, šoreiz rubrikā “Cilvēks ziņu virsrakstos” Latvijas Radio devās uz pierobežu, kur jau līdz šim daļa mūsu iedzīvotāju depozīta sistēmu izmanto ikdienā, apmeklējot veikalu Igaunijas pusē, kur iepakojuma nodošanas aparāti ieviesti jau pirms 10 gadiem.  

Pēc gadiem ilgušajām diskusijām un strīdiem starp dažādu dzērienu iepakojumu ražotājiem, tirgotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, vides aizstāvjiem, politiķiem un iesaistītajām ministrijām teju vēsturisks brīdis šogad bijis 24. oktobrī, kad Saeima galīgajā lasījumā lēma atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu.

Saeima neatbalstīja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu, taču deputāti gan norādīja, ka nākotnē sistēmā varētu iekļaut jaunus iepakojuma veidus.

Depozīta sistēmai jāsāk darbs 2022. gada februārī, un tā attieksies uz alus un bezalkoholisko dzērienu plastmasas vai stikla pudelēm, kā arī skārdenēm. Par šādām precēm patērētājiem būs jāpiemaksā, bet, nododot iepakojumu, piemaksāto summu varēs atgūt.

«Cilvēks ziņu virsrakstos»: Valkas un Valgas iedzīvotāji par depozīta sistēmuSintija Ambote

    Tikmēr pierobežā jau līdz šim daļa iedzīvotāju depozīta sistēmu var izmantot ikdienā, jo mēdz doties uz veikalu, piemēram, Igaunijas pusē, kur iepakojuma nodošanas aparāti ieviesti jau vairāk nekā pirms desmit gadiem - 2005. gadā.

    Radio sastaptie Valkas ielās sastaptie iedzīvotāji, kas regulāri apmeklē teju rokas stiepienā esošo kaimiņvalsts lielveikalu Valgā, atzīst, ka marķētās pudeles un skārdenes nodod tur uzstādītajos automātos.

    Valkas Kultūras namā sastaptā iedzīvotāja Tija depozīta sistēmu arī sauc par ērtu un izklāsta, kā ikdienā to izmanto: “Kad uzkrājas lielāki krājumi ar šīm pudelēm, tad braucu uz Igaunijas veikalu nodot tās, un ir reizes, kad nemaz nevar tikt klāt un jāstāv rindā, jo viņi paši brīvdienās brauc ar lieliem maisiem nodot taru.”

    "Cilvēks ziņu virsrakstos"

    "Cilvēks ziņu virsrakstos" ir ikgadēja Latvijas Radio stāstu sērija, kas caur cilvēka acīm noraugās uz aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem: 

    “Kāpēc gan man burzīt to dzēriena pudeli un mest konteinerā, ja es par to atpakaļ varu saņemt naudu, turklāt Igaunijā, jau pērkot to pudeli, es samaksāju dārgāk tos 10 centus par iespēju iepakojumu atdot depozīta sistēmā un tad saņemu to naudu atpakaļ. Es domāju, tas ir ļoti ērti,” atzīst Tija.

    Viņa papildina, ka arī viņas dēls pat speciāli mēdz sakrāt depozīta sistēmā nododamo iepakojumu, ko atved līdz Valgai reizēs, kad brauc apciemot ģimeni.

    Un, lai arī valcēniešiem ir pierobežas priekšrocības šajā jomā, viņa pauž neizpratni par to, kādēļ Latvijā tik ilgi šie aparāti nav uzstādīti lielveikalos.

    “Ir daudzas pudeles, ko tirgo veikalos šeit, kas nav ražotas Latvijā, bet nāk no Igaunijas un Lietuvas un ir marķētas ar depozīta sistēmas zīmi, tās arī nododam. Nesen tepat uz robežas tapusi alus darītava, kas ir Igaunijas produkts, ko ražo Latvijā, bet uz pudeles ir tas depozīta burtiņš, kas nozīmē, ka es varu to ielikt depozīta automātā Valgā,” stāstīja Tija.

    Iedzīvotājas pieminētajā alus darītavā kādreizējā robežkontroles punktā Latvijas Radio sastop Aigaru un Valēriju.

    Abi vīri depozīta sistēmu vērtē kā nepieciešamu un izmanto to gan ģimenē ikdienā, gan arī kā uzņēmēji, jo uz viņu saražotā alus pudelēm ir marķējums, lai pudeli varētu nodot depozīta sistēmai.

    “No sākuma, kad tā depozīta sistēma atvērās Igaunijā, tad Valkas iedzīvotāji tam nepievērsa īpaši lielu uzmanību, bet tagad tas mums jau ir principa jautājums, ka tu to pudeli nevari izmest ārā tāpat vien, turklāt sistēma vēl tevi motivē nodot atpakaļ. Patiesībā ir arī ļoti daudz cilvēku, kas brauc no Cēsīm, Smiltenes, Valmieras un citām pilsētām, tie ir cilvēki, kas tiešām mēnesi vai divus krāj tos iepakojumus un tad ved nodot uz Valgu,” stāsta Aigars.

    “Pagājušajā nedēļā ar bērniem gājām mežā pastaigā ar atkritumu maisiņu. Konstatējām, ka pilsēta ir diezgan netīra, jo, ja ikdienā skaties apkārt, liekas, ka Valka ir skaista un zaļa, bet, kad sāc pievērst uzmanību atkritumiem, sanāca, ka divās stundās salasījām četru maisus – skārdenes, plastmasas pudeles. Taču nevienam iepakojumam, ko tur dabā atradām, nebija depozīta sistēmas marķējuma, jo tās pudeles iztīra tā dēvētie “biznesmeņi”, lai nodotu un dabūtu naudu,” klāsta Valerijs.

    Savukārt robežas otrā pusē Valgā pie lielveikala uz nelielu sarunu piestāj igaunis Harris, lai pastāstītu par kaimiņu valsts pieredzi ar depozīta sistēmu.

    “Tas būs labi jums, būs mazāk atkritumu apkārt. Tas ir ērti - iemet pudeli automātā un saņem čeku, tad ej uz veikalu un atdod, lai noņemtu to summu no tā, ko iepērc, vai izņemtu skaidru naudu.

    Cilvēki to izmanto, arī bagātie cilvēki. Mēs vienkārši nemetam to depozīta iepakojumu miskastē, bet nododam,” viņš saka.

    Valgā ir divi lielveikali, kurus šķir tikai iela, bet abu ēku pakājē atrodami igauņu depozīta sistēmas aparāti.

    Pie viena no veikaliem tie novietoti nelielā būdiņā veikala stāvvietā, kur kāds tieši no auto krāmē milzu maisus ar pudelēm un skārdenēm.

    Igaunis Jāns laipni piekrīt parādīt, kā sistēma darbojas. Pudeli ieliek aparātā uz slīdošas lentes, sistēma vispirms meklē marķējumu un, kad tas atpazīts, tā sašķiro iepakojumu frakcijās. Savukārt uz neliela ekrāna vienlaikus tiek rādīta summa, kas ar katru iemesto vienību aug par 10 centiem. Tie paši desmit centi veikalu cenu zīmēs atsevišķi izšķirti ar norādēm par depozīta sistēmas apkalpošanas maksu.

    Arī Latvijā jaunpieņemtais likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, par kuru varēs iegādāties preces veikalā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti