Cenu kāpums ietekmējis arī sociālās aprūpes centrus

Arī sociālās aprūpes centri cieš no cenu kāpuma. Dārgāki kļuvuši gandrīz visi izdevumi: elektrība, apkure, pārtika, zāles, transports un citi. Katra no iestādēm cenšas taupīt, kā māk. Kāds apturējis labiekārtošanas darbus, vēl kāda iestāde atteikusies no pasākumiem klientiem. Centri dara visu, lai klienti neciestu un saņemtu likumā noteikto pakalpojumu kopumu nepieciešamajā kvalitātē.

ĪSUMĀ:

Cenu kāpums ietekmējis arī sociālās aprūpes centrus
00:00 / 08:28
Lejuplādēt

Valsts sociālās aprūpes centros mēģina samazināt izdevumus

Visi Latvijas Radio aptaujātie sociālie aprūpes centri norādīja, ka cenu kāpums ir ietekmējis to darbību. Valsts sociālās aprūpes centram "Kurzeme" ir sešas filiāles. Sadārdzinājums ir manāms vairākos pakalpojumos, taču viens no lielākajiem izaicinājumiem centram ir kurināmā iegāde, pastāstīja centra direktors Visvaldis Gūtmanis.

"Pašreiz mēs sludinām jau ceturto iepirkumu, bet pagaidām neveiksmīgi. Ļoti ceram uz pēdējo iepirkumu. Piegādātāji pēdējā brīdī atsakās slēgt līgumu, jo mums valstī cenas kāpj tik strauji, ka piegādātājs nespēj apņemties piegādāt malku par tādu cenu, kādu bija solījis iepirkumā pirms nedēļas," stāstīja Gūtmanis.

Trīs "Kurzemes" filiālēs ir malkas apkure.

Tāpat iestādes budžetu ietekmē pārtikas cenu kāpums, kur šobrīd sadārdzinājums sasniedzis pat 30%.

"Mēs jebkurā gadījumā nodrošināsim klienta vajadzības, sniedzot kvalitatīvu pakalpojumu. Mums nav nekādas atkāpes. Līdz ar to mēs pašreiz apdomājam jebkuru iegādi, atliekot vispār uz nākošo periodu," uzsvēra Gūtmanis.

Kurināmā, elektrības un pārtikas sadārdzinājuma dēļ valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" ir apturējis savus attīstības plānus, stāstīja centra direktors Kristaps Keišs.

"Elektroenerģijas cena ir pieaugusi četras reizes, kas ir ļoti lieli izdevumi, ņemot vērā, ka valsts sociālās aprūpes centrs ir milzīgs, ar astoņām filiālēm. Mēs arī jūtam, ka sāk kāpt cenas līdzekļiem, kas ir nepieciešami klientu aprūpei. Pašlaik nenozīmīgi, bet pieaugums jau sāk parādīties. Mēs attiecīgi esam pārskatījuši savus izdevumus.

Pašlaik esam apturējuši attīstības plānu īstenošanu, paredzot, ka šos līdzekļus mēs novirzīsim pamatvajadzībām, kas skar klientu aprūpi, veselību. Tie ir – apģērbs, ēdināšana un viss pārējais," skaidroja Keišs.

Tāpat tiek pirktas lētākās preces.

Keišs norādīja, ka iestāde ar ēdinātājiem noslēgusi ārpakalpojuma līgumu, tāpēc šajā pozīcijā sadārdzinājumu neizjūt.

Taču arī degvielas sadārdzinājums ietekmē centra darbību, jo ir grūti piesaistīt darbiniekus. Nereti daudzi strādājošie uz darbu dodas ar automašīnu, braucot no citām pašvaldībām. Nokļūšana uz darbu ir sadārdzinājusies, tāpēc gadās, ka strādājošais uzteic darbu par labu ģeogrāfiski tuvākai darbavietai, bet ar zemāku atalgojumu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc iestādē ir vakantas aptuveni 50 vietas.

Uz šo kā galveno problēmu norādīja valsts sociālā aprūpes centra "Rīga" vadītāja Elvīra Kisele.

"Mūsu iestādē ir daudz vakanču. Darbiniekus ne vienmēr viegli var sameklēt. Daudzi darbinieki brauc no Pierīgas un citām pilsētām. Līdz ar to degvielas cenu kāpums ietekmē to, kā darbinieki vērtē savas iespējas pieņemt darba piedāvājumu, vērtējot arī attālumu. Tas traucē aizpildīt brīvās vakances," stāstīja Kisele.

Tāpat kā citi centri, arī "Rīga" mēģina taupīt.

"Energoresursu cenas mēs nevaram ietekmēt, bet mēs varam vērtēt un sekot līdzi, lai lieku reizi nebūtu ieslēgta lampiņa, netecētu ūdens. Tā kontroles funkcija katrā filiālē tomēr notiek," norādīja Kisele.

"Kurināmajam – granulām [sadārdzinājums audzis] par 130%, elektrībai – 106%, pārtikai – 27%, medikamentiem – par 43%, degvielai – par 83%,"

sadārdzinājumu uzskaitīja valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" finansiste, direktora pienākumu izpildītāja Veneranda Ādama. Viņa norādīja, ka iestāde pērk tikai pašu nepieciešamāko. Nekādas papildu aktivitātes, piemēram, ekskursijas vairs neorganizē.

"Mēs daudz ko nevaram nopirkt, tāpēc, ka mums ir ierobežots finansējums saistībā ar cenu sadārdzinājumu. Pagaidām filiālēs uz vietas ir apstādināti remontdarbi, kamēr atrisināsies jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu," norādīja Ādama.

Iestāde, kurai ir piecas filiāles ar kopējo klientu skaitu vairāk nekā 800, cer uz papildu finansējumu no Labklājības ministrijas.

"Mēs esam lūguši ministrijai pārskatīt budžetu. Tas tiks darīts pēc pirmā jūlija, bet pagaidām mēs iztiekam ar pieejamo finansējumu," skaidroja Ādama.

Viņa norādīja, ka centram mēnesī viena klienta uzturēšana izmaksā vairāk 2000 eiro.

Ministrijā pieļauj klientu līdzmaksājuma palielināšanu

Visi iepriekš minētie ir valsts sociālās aprūpes centri, kas ir Labklājības ministrijas padotībā. Kopumā tie ir četri centri ar 25 filiālēm. Tur uzturas aptuveni 5000 cilvēku ar redzes un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī bāreņi.

Likumā noteikts, ka aprūpes centru klients par pakalpojumu maksā 85% no savas pensijas, savukārt atlikusī daļa – 15% paliek viņam paša tēriņiem. Atbildot uz jautājumu, vai cenu kāpums ietekmēs klientu līdzmaksājumu, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja:

"Iepriekšējā krīzē bija tā, ka likumdevējs, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, kabatas naudu samazināja. Bija 10%. Skatīsimies, kāda būs situācija. Operatīvi vērosim un mēģināsim risināt."

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka kabatas naudas samazinājums ir galējs risinājums. Vispirms ministrija meklēs papildu līdzekļus.

"Šobrīd finansējuma ietvaros mēs vēl varam izdzīvot.

Ja parādīsies problēmas, ja nevarēsim iztikt ar esošajiem budžeta līdzekļiem, tad vērsīsimies Ministru kabinetā ar lūgumu pēc papildu finansējuma," norādīja Dūdiņš. Viņš pastāstīja – situācija institūcijām ir atšķirīga. Tām filiālēm, kurām ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar pakalpojuma sniedzējiem, tur cenu kāpuma ietekme ir neliela.

Savukārt Latvijas Radio visi valsts sociālās aprūpes centru vadītāji norādīja, ka sadārdzinājuma ietekmē ir krietni jūtama.

Atšķirīgs finansējuma modelis ir pašvaldību un privātajiem sociālās aprūpes centriem, taču uz tiem attiecas tā pati likuma norma par 15% kabatas naudu.

Ja pašvaldības sociālās aprūpes centrā ar klienta 85% no viņa pensijas nepietiek, lai nosegtu izmaksas, tad pēc likuma atlikušo summu ir jāmaksā viņa tuviniekiem. Taču, ja radinieki naudu nedod, tad pašvaldība nosedz trūkstošo daļu, pēc tam tiesas ceļā piedzenot naudu.

Arī pašvaldības centros Rīgā sadārdzinājumu jūt

Rīgā ir trīs pašvaldības sociālās aprūpes centri ar 656 vietām. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne stāstīja, ka centri izjūt cenu sadārdzinājumu.

"Tas, ko mēs varam šobrīd maksāt "voucher" veidā kā līdzmaksājumu no pašvaldības, mēs esam gatavojuši priekšlikumu, ka to vajadzētu palielināt.

Tā kā darām visu iespējamo, lai neciestu cilvēki, kas jau atrodas pansionātos, gan arī tie, kam šis pakalpojums ir nepieciešams," stāstīja Klimkāne.

Jau šobrīd ir vērojamas iedzīvotāju rindas uz sociālās aprūpes centriem. Paredzams, ka, situācijai pasliktinoties, rindas kļūs tikai garākas.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska uzsvēra, ka valstij jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji spētu paši par sevi parūpēties ārpus institūcijas.

"Mūsu ieskatā, ir ārkārtīgi svarīgi katram, kas šobrīd dzīvo savā mājsaimniecībā, dot iespējamu atbalstu, lai viņš iespējami ilgāk spēj dzīvot savā mājsaimniecībā ar pašvaldības atbalstu. Tur noteikti ir jāmeklē risinājumi. Kā mēs saprotam, valdība pie tā strādā," sacīja Rezevska.

Par cenu sadārdzinājuma ietekmi tiesībsargs šobrīd nav saņēmis nevienu iesniegumu no sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, taču Rezevska paredz, ka tādi tiks saņemti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt