Kravas automašīnā, ar ko ziedojumus vedīs uz Ukrainu, ietilpst teju 20 tonnas produktu. Precīzi to, kur ziedojumi nonāks, Aizsardzības ministrijā neatklāj drošības apsvērumu dēļ. Vien zināms, ka kopā ar Ukrainas Nacionālo gvardi tiks nodrošināts tas, lai kravas auto nepaliek pierobežā, bet nonāk tur, kur visvairāk vajadzīgs.
Tostarp Ukrainas karavīriem tiek sūtītas drēbes karošanai vasarā, tās esot ļoti svarīgas. “Jau vasaras zābaki, vasaras... Jo šiem karavīriem nav iespējas izmazgāt savas drēbes. Viņiem, ja paveicas, vienu reizi mēnesi izdodas nomazgāties. Tā ka šobrīd viņi cīnās par savu un, kā visi uzsver, arī par mūsu brīvību, un to viņi dara braši. Un karavīri zvanot man, vairāk mani mierina, nekā es viņus mierinu. Atbalsts ir vajadzīgs,” sacīja eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš.
Kravas automašīnā ir teju viss, kas iedomājams: degviela, elektrības ģeneratori, viegli pagatavojams ēdiens – gaļas konservi, pupiņas, griķi, pat maize un cukurs. Tāpat arī tādas medicīnas preces kā žņaugi, pārsēji un dezinfekcijas līdzekļi. Lai piepildītu auto, palīdzējuši daudzi uzņēmumi, tur ir arī iedzīvotāju un Aizsardzības ministrijas ziedotais.
“Bija bažas, cik ātri tas varētu izdoties, jo kopumā uzņēmēji un sabiedrība ir noguruši. Bet, kad nācām klajā ar aicinājumu, saprotot to nopietnību un gala mērķi, atsaucība bija ļoti liela,” pastāstīja organizācijas “Uzņēmēji mieram” pārstāve Ieva Driksna.
Aizsardzības ministrijā norādīja, ka sarežģīts uzdevums ir loģistika.
Ne visi kravas auto šoferi vēlas doties uz Ukrainu; tāpat arī jāpārliecinās, ka krava nonāk savā galamērķī.
“Koordinējamies ar Ukrainas Nacionālo gvardi, kas palīdz šīs kravas pavadīt iekšā pēc iespējas drošāk, lai tās nonāktu galapunktā. Bet, protams, loģistika joprojām ir viena no tām atslēgas lietām,” sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.
Šī sūtīja komplektēšana aizņēmusi aptuveni trīs nedēļas. Saziedotais ļaus uz Ukrainu sūtīt vēl vienu kravas auto. Iesaistītie atzina, ka ziedojumu kļūst mazāk un cilvēki neiesaistās tik aktīvi, cik kara sākumā.
“Šis ir tas mirklis, kad patiešām vajag un daudz vajag, un gan fiziski viņiem tur uz vietas arī vajag, gan arī vajag šo sajūtu [radīt], ka viņi nav palikuši vieni paši,” sacīja Bļodniece.
Lielos sūtījumus veido mazi ziedojumi, tāpēc katrs no tiem ir svarīgs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
Tāpat rietumvalstis sniedz palīdzību Ukrainai gan ar ieroču piegādēm, gan citiem ziedojumiem. Un Latvija atzīta par vienu no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, saņemot ceturto augstāko vērtējumu.
