Būvnieks nepamet Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu; VNĪ plāno to pārņemt vienpusēji

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) otrdien, 13. augustā, plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no pilnsabiedrības “RERE Būve1”. Uzņēmums uzskata, ka VNĪ lauztais līgums ir spēkā, jo tā laušana ir apstrīdēta tiesā, tāpēc neredz pamatu atstāt būvlaukumu. VNĪ savukārt paziņoja – tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu.

ĪSUMĀ:

  • VNĪ pēc līguma laušanas ar būvniekiem plānoja 13. augustā pārņemt JRT būvlaukumu.
  • Būvnieki uzskata – kamēr notiek tiesa par līgumu, nav pamata atstāt būvlaukumu.
  • Būvnieks: atstāt objektu tagad būtu bezatbildīgi, nepieciešama konservācija.
  • VNĪ bija gatava būvnieku atteikumam atstāt objektu, plāno to pārņemt vienpusēji.
  • Būvnieks: Jaunais konkurss nozīmēs, ka objektu līdz 2022. gada pavasarim nepabeigs.
  • VNĪ  atzīst: Strīds var kavēt JRT atgriešanos savās telpās.

Būvnieks paziņojumā medijiem norādīja, ka līdz brīdim, kad tiesa pieņems gala lēmumu lietā par līguma laušanu, līgums ir saistošs, “tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu”.

“RERE Būve1” arī paziņoja, ka nodot būvobjektu “būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām.

Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.”

Savukārt VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers paziņojumā medijiem norādīja, ka VNĪ cerēja “uz būvnieka godaprātu, taču bijām gatavi abiem scenārijiem –  gan tam, ka nodos labprātīgi, gan tam, ka mūsu tiesības pārņemt būvlaukumu vajadzēs īstenot vienpusējā kārtā”.

Ojārs Valkers: Par JRT būvlaukuma pārņemšanuKristaps Feldmanis

    “Šķēršļu likšana būvlaukuma pārņemšanai ir kārtējais solis būvnieka rīcībā, kas uzskatāmi demonstrē, ka “RERE Būve1” vārdi atšķiras no darbiem. Vārdos - iestājas par teātri, darbos - vilcina un kavē tālāku procesu virzību.

    Šī pieeja raksturo visu vairāk kā pusgadu ilgo sarunu laiku, kopš konstatējām drošības pārkāpumus būvlaukumā,” norādīja Ojārs Valkers.

    Tikmēr būvniecības uzņēmums savā paziņojumā uzsvēra, ka VNĪ publiskā apņemšanās sludināt jaunu konkursu nozīmē, ka Jauno Rīgas teātri līdz 2022. gada pavasarim uzbūvēt nebūs iespējams. Neturpinot būvniecības darbus tagad, pēc jaunā konkursa atsākt būvniecību būs iespējams  tikai 2020. gada aprīlī.

    “Šāda lēmuma sekas būs zaudēts laiks un nauda - termiņu pagarinājumi un projekta sadārdzinājums, paaugstināti riski būvlaukumā, ES līdzekļu zaudēšanu, risks to nerealizēt vispār, attālinot jebkurus jaunus plānus citiem kultūras projektiem saistībā ar Miera ielas teātra ēkas projektu un pilnīgi nevajadzīga tiesvedība,” uzskata “RERE Būve1”.

    Ja VNĪ nekavējoties lems turpināt uzsākto projektu, “būvnieki gatavi aktīvi sadarboties, strādāt uz projekta virzību un risinājumu atrašanu projekta pabeigšanai līdz 2022. gada 27. maijam”. Uzņēmums arī iesniedza savu priekšlikumu ar prognozētajiem darbiem un to termiņiem.

    „RERE” grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš Latvijas Radio  norādīja, ka šobrīd šajā civiltiesiskajā strīdā esot pārāk daudz emociju un pārlieku maz konstruktīva dialoga, uz kuru uzņēmums aicinot “Valsts nekustamos īpašumus”.

    Guntis Āboltiņš – Āboliņš: Par JRT būvlaukuma atstāšanu Kristaps Feldmanis

      Guntis Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka “šī ir ļoti neparasta situācija arī no būvniecības procesa viedokļa, jo šobrīd starp abām pusēm pastāv strīds par to, vai šī noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir pamatota, līdz ar to, kamēr tiesa nav pieņēmusi savu lēmumu, mēs saprotam, ka gan pasūtītājam, gan mums kā būvniekiem ir saistošs un ir spēkā esošs līgums".

      Arī “Valsts nekustamie īpašumi” juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers Latvijas Radio atzina, ka šī situācija var kavēt Jaunā Rīgas teātra būvniecību un arī teātra atgriešanos tā telpās.

      “Līgums ir izbeigts. Uz šiem termiņiem mēs vairs neskatāmies. Mēs plānojam sludināt jaunu iepirkumu un plānojam, ka paspēsim apgūt Eiropas finansējumu noteiktajā termiņā un 2022. gada rudenī teātris būs atpakaļ savā atjaunotajā mājvietā.  Būvdarbi bija paredzēti 24 mēnešus. No 2018. gada līdz 2020. gadam.

      Skaidrs, ka šis pavērsiens un jauna iepirkuma organizācija šos termiņus nobīdīs. Nākamā gada janvārī varam slēgt jaunu līgumu, varētu būt noslēdzies iepirkums. Nu tad 2 gadi no tā brīža. Tas ir 2022. gada pavasaris, kad mēs varētu pabeigt objektu,” sacīja Valkers.

      Latvijas Radio sazinājās arī ar Jaunā Rīgas Teātra vadītāju Gundegu Palmu, tomēr viņa no sarunas atteicās, norādot, ka šobrīd pieejamā informācija viņai neļaujot komentēt radušos situāciju. Viņa vien norādīja, ka paredz – šī situācija mainīs būvniecības termiņus un var ietekmēt teātra darbu.

      KONTEKSTS:

      Aptuveni 20 miljonu eiro vērto līgumu par Jaunā Rīgas teātra atjaunošanu “Valsts nekustamie īpašumi” ar “RERE būve1” noslēdza pirms gada. Darbi objektā ir apturēti kopš novembra beigām, kad būvnieki pamanīja bojājumus blakus ēkās.

      Jūlija beigās VNĪ paziņoja, ka lauzīs līgumu ar JRT būvnieku un meklēs jaunu būvnieku, kā arī prasa piedzīt līgumsodu gandrīz 210 000 eiro. Uzņēmuma darbā konstatēti pārkāpumi kvalitatīvā būvniecībā un termiņu neievērošanā. Savukārt būvniecības uzņēmums norādīja, ka tiekot vainots par kļūdām tehniskajā projektā, ko izstrādājis "Zaigas Gailes birojs un partneri", savus pārkāpumus noliedz un līgumsodu labprātīgi nemaksās.

      Būvnieki arī neizslēdz, ka prasīs tiesai pagaidām aizliegt JRT būvniecību uzticēt citiem.

      Šobrīd “Valsts nekustamie īpašumi” vēl neatbild, par cik varētu sadārdzināties teātra pārbūve. Tas būšot atkarīgs no nākamo būvnieku piedāvājumiem.

      Ēkas rekonstrukciju bija plānots pabeigt līdz 2021. gada sākumam. Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti