Izveidojot jaunu koalīciju, Burovs ar 31 deputāta atbalstu saglabāja savu amatu. Par šo jautājumu dome sāka diskutēt vien plkst.1 naktī uz sestdienu, lēmumu pieņemot stundas laikā.
Burovs kritizēja iepriekšējā koalīcijā ietilpstošās Neatkarīgo deputātu frakcijas darbu: “Ja runājam par iepriekšējo [koalīcijas partneri] – nevis neatkarīgo, bet atkarīgo deputātu frakciju –, viņi vairāk domāja par ietekmes zonām, kā ietekmēt vienu vai otru amatpersonas lēmumu. Runājot par nesaprotamo būvvaldes vadītāja rīcību, runājot par cilvēkiem, kuri atrodas nelikumīgi Centrāltirgus teritorijā. (..) Man pašam liekas – tie deputāti vairāk domāja par savām interesēm nekā par darbu rīdzinieku labā.”
Par jaunās koalīcijas darbu Rīgas mērs ir cerīgāks. “Es ļoti ceru, ka [par vicemēru] ievēlētais Druvis Kleins ir absolūti cits politiķis, un ceru, ka spēsim strādāt kā viena komanda ar vienu mērķi,” komentēja Burovs.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.
Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Tomēr novembra beigās domē izdevās izveidot jaunu koalīciju ar partijas “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un deputātu bloka "Rīgai!" deputātiem. Tas ļāva Burovam izturēt uzticības balsojumu. Domes otra priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Druvis Kleins no deputātu bloka “Rīgai!”.
