Lidostas zemju skandāls: Rīgas ierēdņi un politiķi divu kriminālprocesu ēnā

"Droši vien tiks risināts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu," atzīst Ģenerālprokuratūras prokurors Armīns Reinis.  Darījumam ir 12 gadu sena pagātne. Visu šo laiku domes ierēdņi un juristi ignorēja brīdinājumus, ka zemes gabalu pārdot ir nelikumīgi.

Vai lidostai vajadzīgās zemes pārdošana jau no sākta gala bija iecerēta kā afēra, kuras dēļ desmitiem deputātu un ierēdņu, visticamāk, būs jādodas uz KNAB? Un kurš atbildēs par lietuviešu investoram nodarītajiem zaudējumiem?  

Skrejceļa šeit nebūs

Marta sākumā Latvijas Radio devās uz Rīgas lidostu, lai noskaidrotu lidostas plānus par zemi, ko Rīgas dome par 5,7 miljoniem 2022. gadā pārdeva lietuviešu investoram.

Lai ar auto līdz tiem nokļūtu, jābrauc garām noliktavām un loģistikas centriem.  Lidostas Komercdepartamenta direktore Vaiva Kirvelaite stāsta, ka to ēkas pieder privātajiem, bet zeme – lidostai.

"Tad mēs varam rēķināties, ka kaut kādā periodā, ja lidostai pašai būs vajadzība, kaut ko citu būvēt, tad tas būs arī pieejams," Vaiva Kirvelaite.

Tālāk ir bedrains ceļš, kam labajā pusē ir ar krūmājiem un bērziem aizaudzis purvs, ko vietām šķērso meliorācijas grāvji ar rāvainu ūdeni. 

"Principā mēs esam šeit. Šī ir Gramzdas iela, kas ir pašvaldības iela, tad sanāk, ka kreisajā pusē ir lidostas zemes robeža, tad pašvaldības ceļš, un šajā pusē jau sākās Rīgas domes gabali," stāsta Vaiva Kirvelaite.

Viņa rāda lidostas plānus, kuros var redzēt, ka nākotnē zemes gabalu no lidostas nodalīs "Rail Baltica" sliedes, kas uz šejieni nāks no Rīgas.

"Skrejceļš noteikti šeit nebūs, jo skrejceļa infrastruktūra ir tajā pusē," skaidro lidostas pārstāve. 

Tieši atrašanās blakus iecerētajām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm ir lielākā zemes gabala vērtība.

Sliedes būs uz uzbērumiem un estakādēm, līdz ar to satiksmei ar lidostas peroniem tās nebūs šķērslis.

"Es domāju, ka tā ir arī viena no tādām lietām, kas gan šobrīd, gan arī nākotnē var ietekmēt to zemes gabala attīstību," atzīst Kirvelaite.

Viņa stāsta, ka esošajā lidostas teritorijā ir iecerētas servisa būvju pārbīdes. Jauns perons būs vietā, kur tagad ir kravu apkalpošanas būves un tās tad būs jāpārvieto citur.  

Un Rīgas domes zemes ir izdevīgākā vieta, kur izvietot kravu apkalpošanas infrastruktūru.

"Mūsu attīstības plānā līdz 2036. gadam šī ir iezīmēta kā tāda interešu teritorija, uz kuras iegādi lidosta varētu skatīties. Bet līdz tam 2036. gadam esošajā attīstības plānā mums nav tādu konkrētu plānu, ka mēs šeit jau uzsākam kaut ko darīt. Ir citi prioritāri projekti, pirms mēs sākam tālāk strādāt pie nākamajiem," saka Kirvelaite.

Lidostas turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas plānos ar valdības noteikumiem iezīmētas jau 2011. gadā. Tostarp pieguļošā zeme, kas pieder Rīgai.

Lidosta "Rīga" divtūkstošo gadu pirmajā desmitgadē strauji audzēja apkalpoto pasažieru skaitu. 2000. gadā tā gadā apkalpoja ap pusmiljonu pasažieru, bet 2010. gadā tie jau bija 4,5 miljoni.

Rīgas domes konferenču centra plāni nerealizējas, zemi ilgi mēģina pārdot

Lidosta attīstījās, un auga arī bizness ap to. Arī zeme pie tās kļuva vērtīgāka. Attīstīt šo transporta centru un ar to nopelnīt gribēja arī Rīgas pašvaldība, kam tur pieder lielas platības.  

Tobrīd domes vadība nonāca Nila Ušakova ("Saskaņa") rokās. "Ja es pareizi atceros, 2009., 2010. gadā toreizējam vicemēram Aināram Šleseram bija paralēli domas, ka varētu mēģināt dabūt privātus investorus tieši pie lidostas. Tas ir diezgan tradicionāls risinājums daudzās pilsētās, tiek būvēts konferenču centrs," stāsta Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Rīgas mērs Ušakovs.

Tomēr plāns neizdevās.

"Tie mēģinājumi toreiz, ņemot vērā, ka bija ekonomiskā krīze, 2008. un 2009. gads, ar nekādām veiksmēm tas process nebija vainagojies," atceras Ušakovs.

Tā kā pašvaldībai nebija ideju, ko darīt uz zemes pie lidostas, pēc šo plānu izgāšanās dome nolēma zemi privatizēt. Pašvaldībai ļoti vajadzēja naudu.

"Par to bija atbildīgs Īpašuma departaments. Īpašuma departaments rīkoja, ja es nemaldos, entās izsoles," saka Ušakovs.

Ja departamentam būtu izdevies zemes pārdot, naudu ieskaitītu kopējā Rīgas budžetā. Tomēr Īpašumu departamentam būtu arī iemesls nākt un prasīt daļu nopelnītās naudas savām vajadzībām.

Skolu, bērnudārzu un kultūras iestāžu sakārtošana bija tā bāze, uz kuras savu popularitāti savulaik audzēja partija "Gods kalpot Rīgai" un īpaši Oļegs Burovs. Viņš apstiprināja – ja darījums būtu izdevies, arī šī nauda aizietu būvniecībā un remontos.

Uz zemes gabaliem daudz tīkotāju nebija.

Notika vairākas izsoles, līdz 2022. gadā zemi par 5,7 miljoniem eiro nopirka Lietuvas kompānija "Sirin Development".

Tai ir mērķis ieguldīt simtiem miljonu eiro, lai purvainajā, bet stratēģiski izdevīgajā vietā uzbūvētu un iznomātu loģistikas centru.

Lietuviešu investori vēl rēķinās zaudējumus

Rīgas domes ārkārtas sēdē 2024. gada 21. februārī Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange informēja domniekus, ka pašvaldība ir saņēmusi prokurora iesniegumu, kuram ir beznosacījumu izpildes spēks, ar prasību nekavējoši virzīt izskatīšanai Rīgas valstspilsētas domē jautājumu par 22 zemes gabalu (nepilnu 39 hektāru platībā) īpašuma tiesību atjaunošanu Rīgai.

Prokuratūra secināja, ka domei nebija tiesību zemi pārdot un tagad tā jādabū atpakaļ.

Deputāti bija izbrīnīti. "Tas ir diezgan liels pārsteigums mums visiem, ka šodien nācās iedziļināties šajā jautājumā un kaut kādu lēmumu pieņemt!" sēdē pauda domnieks Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība).

Par ģenerālprokurora aicinājumu atjaunot īpašuma tiesības uz pārdoto zemi dome lēma trīs ārkārtas sēdēs. Pirmajās divās neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu, jo politiķi apzināti "norāva" balsojumu.

Trešajā reizē opozīcijā esošā partija "Progresīvie" apsolīja balsojumā piedalīties un ieceri atbalstīt.

Deputātiem bija jāpieņem nepatīkams lēmums – ja viņi balso "par", tad dome atkāpjas no pārdošanas līguma, atmaksā 5,7 miljonus, kā arī sedz vēl neaprēķinātus zaudējumus investoram.

Savukārt, ja viņi balso "pret", tad šo procesu vienkārši atliek, jo prokuratūra vērsīsies pret domi tiesā. Un dome ar 46 balsīm par lēmumu par īpašumu tiesību atjaunošanu atbalstīja.  

Pēc sēdes Latvijas Radio uzrunāja lietuviešu investora pārstāvi, uzņēmuma "Sirin Development" valdes priekšsēdētāju Laurinu Kuzavu, lai noskaidrotu, kā viņš vērtē notikušo un vai jau ir aprēķinājis zaudējumus, ko šāds iznākums nodarījis kompānijai. 

"Mēs vēl neesam aprēķinājuši galīgās izmaksas. Mums ir izmaksas par arhitektiem, izmaksas par detālplānojumu, mēs esam maksājuši zemes nodokli, vēl arī kapitāla izmaksas.

Bet man galvenais jautājums, ja es būtu Rīgas pilsonis, galvenie zaudējumi ir uzticības zaudējums pilsētai," sacīja Kuzavs.

Vēstule no prokurora

Ģenerālprokurora Jura Stukāna iesniegumu Rīgas domei gatavoja prokurors Armīns Reinis. Viņš ir iepazinies ar vairāk nekā 15 gadus ilgušo vēsturi ap lidostas zemēm. Tā sākās 2006. gadā ar vairāku privātpersonu pieteikumiem, kuri vēlējās, lai pašvaldība zemi pie lidostas nodod privatizācijai. 

Tomēr atslēgas notikumi risinājās 2010. un 2012. gadā.

"Uz 2010. gada decembri šīs strīdus zemes pie lidostas tika iekļautas "Rīgas pilsētbūvnieka" pamatkapitālā, kas nozīmē to, ka šī zeme nepieciešama pašvaldības komercdarbībai. Un šāda situācija bija 2010. gada decembrī, kad privatizācija ir uzskatāma par pabeigtu. Proti, šiem privatizācijas pieteikumiem bija jābūt izskatītiem," skaidro Armīns Reinis.

Prokurors atsaucas uz likumiem un Senāta spriedumiem, kas skaidri pasaka – ja reiz pašvaldība ir izlēmusi, ka tā zemi izmantos savām vajadzībām, tad otrreiz pēc 2010. gada privatizācijai to nodot vairs nevar. Ar šo lēmumu automātiski ir noraidīti visi iepriekšējie privatizācijas pieteikumi.

"Šaubas raisa tālākā rīcība ar īpašumu. […] Šis svarīgais datums jau bija pagājis, un tad pašvaldība atkal lēma par zemes izņemšanu no pamatkapitāla un nodošanu privatizācijai, kas, prokuratūras ieskatā, tad attiecīgi nebija likumīgi," skaidro Armīns Reinis.

Turklāt pašvaldība nav ņēmusi vērā arī Satiksmes ministrijas vēstules, ka zeme nepieciešama lidostas attīstībai.

Prokurors Reinis notikumos pašvaldības pusē redz divus likuma pārkāpumus: "Te prokuratūra saskatīja divas problēmas. Pirmkārt, lidostas zemju nodošana privatizācijai pati par sevi pārkāpj privatizācijas kārtību. Tas ir viens. Otrs – nebija arī pamata nodot privatizācijai šo zemi, jo zeme ir nepieciešama valsts kapitālsabiedrības uzņēmējdarbības veikšanai, kas ir starptautiskā lidosta "Rīga"".

Domes departamentā pārliecināti: rīkojāmies tiesiski un pašvaldības interesēs

Ar pilsētas zemju pārdošanu, iznomāšanu un privatizēšanu nodarbojas domes Pilsētas īpašuma departaments. Departamenta cilvēki vienmēr ir bijuši arī Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvā.  Abas šīs struktūras ir tieši iesaistītas darījumos ap lidostas zemēm.

2012. gadā, kad komisija nolēma, ka zeme jāprivatizē, Īpašuma departamentu vadīja Oļegs Burovs. Viņam ir liela ietekme uz departamentu arī laikā, kad viņš to vairs nevada. Burovs to arī īpaši neslēpj – tagad viņš ir Saeimas deputāts, bet viņam joprojām zvana skolu un bērnudārzu direktori, kuriem nevedas jautājumu kārtošana pašvaldībā.

Pēdējo nedēļu laikā viņam bieži jāatbild uz jautājumiem par darījumiem ar lidostas zemēm.

"Vot, ko tas nozīmē, krieviski – "iniciativa nakazujema (iniciatīva ir sodāma)," nosaka Burovs.

Procesā viņš ir iekšā no paša apšaubāmo notikumu ķēdes sākuma. Un tagad izrādās – arī līdz pašām beigām.  

"Šobrīd Īpašumu departamentam ir kāda pozīcija – varbūt zināma loģika prokuratūrai ir par to, ka ieguldīšana 2010. gadā pamatkapitālā, tas ir zināmā mērā atsavināšana. Bet tajā pašā laikā Īpašuma departamenta darbinieki stāsta, ka domes lēmumā par ieguldīšanu mēs neuzrakstījām konkrēti, skaidri un gaiši, "sakarā ar to privatizācijas ierosinājums ir noraidīts"," saka Burovs.

Tā kā šādas atrunas dokumentā nebija, tad departamentā nolēma, ka privatizāciju var turpināt un var rīkot izsoles. Arī lidosta un Satiksmes ministrija tobrīd neesot īsti interesējusies par šīm zemēm. 

"Es neatceros nevienu vēstuli no valsts, vai tā būtu lidosta, Satiksmes ministrija, vai tas ir Ministru kabinets par to, "kad jūs nodosiet to zemes gabalu"," saka Burovs.

Šādu pozīciju, ka lidosta nemaz nezina, kādam mērķim tai šī zeme vajadzīga un ka tas ļauj pašvaldībai to privatizēt, uztur arī pašreizējais Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš.

Viņš departamentā strādā jau ilgstoši un daudzus gadus ir bijis Burova padotais.

"Šie zemes gabali, šī teritorija nav izņemta no publiskās civiltiesiskās apgrozības, respektīvi ar viņiem var notikt darījumi. Ja valsts ir vēlējusies šos īpašumus iegūt, valstij vajadzēja pieņemt Ministru kabineta rīkojumu par to, ka kādu no īpašumiem (plāno) iegūt," norāda Vladimirs Ozoliņš.

Arī tagad, kad pašvaldībai jāsāk gatavoties Lietuvas investora zaudējumu apmaksāšanai, Ozoliņš uzskata, ka viņš pats un departaments rīkojies pareizi.

"Nu, es neuzskatu, ka par to varētu sākties nepatikšanas. Protams, kaut kāda veida paskaidrojumus jau mēs šobrīd sniedzam, bet mums ir sava pārliecība, ka mēs esam rīkojušies tiesiski. Un pašvaldības interesēs. Pašvaldībai nav pienākums atdot savu īpašumu bez atlīdzības tāpēc, ka valsts to ir prasījusi," saka Ozoliņš.

Tomēr ierēdņu un amatpersonu nelikumīgu rīcību, kas nodarījusi zaudējumus, parasti vērtē kriminālprocesa ietvaros. To, ka par krimināllietas rosināšanu patlaban lemj, nenoliedz Ģenerālprokuratūras prokurors Armīns Reinis.

"Droši vien tiks risināts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu, tad tiks vērtēta šo personu atbildība, bet katrā ziņā šī vērtēšana būs pietiekami sarežģīta, jo […] notikums ir ļoti garš laikā," saka Armīns Reinis.

Prokurors atzīst, ka šobrīd process vēl nav uzsākts, jo vēl notiek izpēte un vēl arī nav skaidrības par zaudējumiem.

Amatpersonu loks, kuru atbildība izmeklēšanā būs jāizvērtē, ir ļoti plašs.

"Pavisam bija nepieciešamas 11 izsoles, lai nodrošinātu īpašumu faktisko pārdošanu. Tad attiecīgi gandrīz par katru izsoli pašvaldības privatizācijas komisija kaut ko lēma, un privatizācijas komisijās ir piedalījušies ļoti daudz cilvēku, [izmeklēšanai būs jāvērtē] kāda katram loma tajā visā," skaidro prokurors.

Privatizācijas komisijā līdz ar ierēdņiem darbojas arī pašvaldība deputāti. Piemēram, komisijā, kas pirmā nolēma, ka zeme jāpārdod, bija 16 deputāti – gan no pozīcijas, gan opozīcijas.

Tur bija arī Mihais Kameņeckis, Valdis Gavars un Olafs Pulks, kuri joprojām strādā domē. Uz jautājumu, kā viņš tolaik balsoja, Olafs Pulks atbildēja ar vienu vārdu – "neatceros".

Departamenta vadība tolaik – 2012. gadā – jau bija Oļega Burova rokās. Viņš nelikumības notikušajā nesaskata.

"Es neredzu nekādu nolaidību, nepareizu rīcību no Īpašuma departamenta puses – ne no manis, ne no kolēģiem!" uzsver Oļegs Burovs.

Ļoti nepatīkama situācija

Februāra beigas izskanēja ziņas, ka domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu.  

Dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka departamenta vadītāju Jāni Vaivodu aizturēja aizdomās par kukuļa došanu saistībā ar lidostas zemēm. Viņš esot piedāvājis ne mazāk kā 50 000 eiro satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, lai ministrija atsakās no nodoma iegūt zemi valsts īpašumā.

"Tāds piedāvājums bija. No pirmās dienas, respektīvi, saņemot uzreiz vērsos KNAB," apliecina Jānis Meirāns.

Uz jautājumu, vai vispār varēja īstenot kukuļa devēju lūgumu, Meirāns saka: "Tas nav jautājums man. (Smejas.) Es izdarīju to, kas man bija jāizdara. Spēlēju to spēli, kas man bija uz galda. Vai tas bija reāli izdarāms, vai nereāli izdarāms – paldies Dievam, mums tādas diskusijas nebija!"

Meirāns ar Vaivodu ir pazīstami no laika, kad Meirāns bija Viļņa Ķirša padomnieks, bet Vaivods bija Satiksmes departamenta Vitālija Reinbaha biroja vadītājs un vēlāk, pēc Reinbaha atlaišanas, ieņēma viņa vietu.

Meirāns apgalvo, ka nekādas īpašas draudzīgas attiecības ar naudas piedāvātāju viņam nebija: "Vienkārši ikdienas darbs, nekā vairāk un ne mazāk."

Vaivoda aizturēšana aizdomās par korupciju rada pavisam nelāgu situāciju Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim ("Jaunā Venotība").

Vēl kā vicemērs viņš kopā ar partijas biedru Olafu Pulku pirms gada stingri aizstāvēja šo ierēdni, kad pret viņu sāka dienesta izmeklēšanu par nesaimniecisku un sadārdzinātu ielu asfaltēšanu pilsētā. Kādas pārdomas Ķirsim ir šobrīd?

"Man tas bija pārsteigums. Es jūtos vīlies tajā, ka darbinieki ir… Es jau domāju, ka KNAB diez vai kādu aiztur bez iemesla, bez jebkāda iemesla, tā ka noteikti kaut kādas… nu, cik lielā pakāpē, lai tad nu institūcijas skatās, bet skaidrs, ka kaut kāda saistība ir bijusi.

Man tā ir ļoti liela vilšanās. Ļoti nepatīkama situācija," atzīst Ķirsis.

Visaptveroši auditi Ārtelpas un mobilitātes departamentā nenotiks. Tas būtu, kā meklēt adatu siena kaudzē, vērtēt katru darījumu, lai saprastu, vai ierēdnim "kāja nav paslīdējusi" arī iepriekš, stāsta Ķirsis. Taču, ja būšot signāli par aizdomām, tad pārbaudes būs.

Uz jautājumu, kāpēc viņš tā uzticējās Vaivodam, mērs skaidro: "Man laikam tā personiski jāatzīst, ka man likās, ka es cilvēkus diezgan labi pazīstu, bet laikam man nākas secināt, ka es tomēr nepazīstu tik labi cilvēkus."

Vaivoda tēls un izturēšanās raisa uzticēšanos. Viņš ir atsaucīgs žurnālistiem, neslēpj, bet izskaidro neizdarības ar ielu uzturēšanu. 

Deputāts Māris Mičerevskis intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" vasarā Vaivodu raksturoja kā godīgu trīs bērnu tēvu no Latgales. Un tādi godīgi kā viņš nevienam nepatīkot.

Interesanti, ka vasarā, kad Vaivodu intervijā Latvijas Radio iztaujāja par asfaltēšanas skandālu, viņš kļuva ļoti emocionāls, kad runāja par godīgumu un reputāciju: "Es neesmu slēpis, tas jau arī publiski ir izgājis, man ir trīs mazi bērni, man nevajag, man pietika ar šo visu stāstu, es negribu stāstīt, cik man bija smaga diena, kad man vecākā meita uzzināja, kad es esmu atstādināts, kad ir viss šis stāsts! Nenovēlu nevienam. Goda vārds, nenovēlu nevienam! Tas bija briesmīgākais, un es darbojos pēc principa, es pavisam savādāk esmu audzināts, Latgalē, katoļticīgs. Tu nepaliksi bagāts no šādām mazām piesavināšanās [naudām] vai vēl kaut ko."

Patlaban Vaivoda viedokli par notikušo uzzināt nevar, jo viņš ir atstādināts un ar žurnālistiem par kukuļošanas aizdomām nerunā.

Uzņēmējs, kas piedalās sarunās ar Lietuvas pārstāvjiem

26. februārī KNAB aizturēja divas personas. Par Vaivodu sabiedrība uzzināja uzreiz, mazliet vēlāk LTV raidījums "Kas notiek Latvijā" izpētīja, ka otra persona ir Pāvels Tomiļins, uzņēmuma "Ošānis" īpašnieks.

Viņa firmai ar lietuviešu investoru noslēgts priekšlīgums par divu lidostas tuvumā esošu zemes gabalu ar kopējo platību 52 810 kvadrātmetri pirkšanu "veiksmes gadījumā". Tas ir – ja izdosies darījums ar zemes īpašnieku Rīgas domi.

Tomiļins pirms vairāk nekā desmit gadiem strādāja Rīgas pašvaldībā. Par savu bijušo darbinieku Latvijas Radio jautāja bijušajam galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam. 

"Es skatījos fotogrāfiju un mēģināju saprast – es tak viņu kaut kur redzēju! Nē, viņš bija pirms padsmit gadiem mans palīgs, viņš palīdzēja... (ja) es nemaldos, viņš bija iepriekš domes darbinieks, viņš bija paņemts palīdzēt [organizēt] visu plūsmu ar apmeklētājiem, ar ko domes priekšsēdētājam ir jātiekas. […] Es neesmu viņu redzējis kopš tiem laikiem, kad viņš ir aizgājis, tas ir 2011., 2012. vai 2010. gadā," tagad saka Ušakovs.

Ciešāki kontakti pēdējā laikā ar Tomiļinu ir citam kādreizējam mēram – Oļegam Burovam. "Man nelikās, ka tas ir tāds liela mēroga uzņēmējs. Bet viņš piedalās visās sarunās, kas bija ar Lietuvas pārstāvjiem," saka Burovs.

Burovam neesot izteikti mājieni par iespējamu korupciju.

"Ar mani no pirmās sarunas līdz pēdējai sarunai nebija neviena vārda par kaut kādiem citiem norēķiniem. Pirmkārt, vai par kaut kādiem "mesidžiem", ka var kaut kā radoši izteikt pateicību vienai amatpersonai. Droši vien viņi mani uztver citādi, ne kā to citu cilvēku, kam pašlaik izvirzīta apsūdzība," spriež Burovs.

Viņš stāsta, ka viņam piedāvāja slēgt līgumu par palīdzību un konsultācijām par īpašuma reģistrāciju zemes grāmatā. Tas notika pēc izsoles, kurā lietuvieši ieguva tiesības uz zemes gabaliem pie lidostas.

"Es biju tas cilvēks, kas viņiem ieteica samaksāt visu summu uzreiz, lai būtu vieglāk reģistrēt zemesgrāmatā, un, jā, es piedalos tikšanās, organizēju viņiem tikšanās Īpašumu departamentā, kur viss notiek kabinetā, pie telefoniem uz galda un viss," stāsta Burovs.

Tomēr līgumu ar investoriem Burovs neesot noslēdzis. Viņam esot interesējusi arī projekta vadība, iespēja palīdzēt organizēt arhitektu konkursu, pārstāvēt pasūtītāju projektēšanā un pēc tam arī būvniecībā. Par to viņi beigās gan neesot vienojušies. Bet par sākotnējo palīdzību viņš nekādu atlīdzību neesot saņēmis.

"Faktiski par to Rīgas domes darbību... Es, cilvēks, kas zina ļoti labi to departamentu, to darbu un ļoti daudz kaut ko, kaut kam ieteicu, es nevaru šo darbu novērtēt no komerciālā viedokļa un tāpēc mēs par to nerunājām," viņš skaidro.

Burovam KNAB izmeklētajā lietā ir liecinieka statuss. Viņu nopratināja uzreiz pēc Vaivoda aizturēšanas.

Uzņēmuma "Sirin Development" valdes priekšsēdētājs Laurins Kuzavs norobežojas no iespējamās korupcijas. Viņiem neesot bijusi nekāda nepieciešamība kādam kaut ko maksāt.

"Mums nebija nekādu problēmu vai nolūku, mēs piedalījāmies publiskā izsolē, mēs samaksājām pilnu summu. Mēs neko nelūdzām, es nezinu... Ja jūs būvējat ofisa vai dzīvojamo māju, jums var vajadzēt papildu intensitāti vai augstumu. Mums te vajadzēja tikai reģistrēt un būvēt likuma ietvaros, tāpēc mums neko nevajadzēja prasīt," saka Kuzavs.

Domē pārbauda privatizācijas procesa tiesiskumu

Lai saprastu, kāpēc process ir noslēdzies ar zaudējumiem investoram un pašvaldībai, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ir uzdevis Juridiskajai pārvaldei veikt visa privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi.

Tāpat domē pārbaudīs iespējamo Vaivoda iesaisti – vai viņš, izmantojot digitālos resursus, nav izrādījis interesi par darījumiem. Tāpat pārbaudīs, vai deputāti, kad lēma par šo jautājumu, saņēma pilnu informāciju. 

"Es redzu, ka mēs sagaidām šo atbildi. Nākamā sadaļa – vai nu tad disciplināratbildības izvērtēšana, jo mēs te domē ar kriminālatbildības izvērtēšanu nenodarbojamies, bet to

disciplināratbildības sadaļu, ja tāda būs vērtējama, – tad noteikti tas būs nākamais solis," saka Ķirsis.

Uz jautājumu, vai nav sašķobījusies uzticība Īpašuma departamentam pēc šī gadījuma, mērs atbild: "Nu, zināt, šis ir… Šis ir tāds… Nu šobrīd šim jautājumam parādījušās vairākas dimensijas. Vēl ir šis kukuļošanas skandāls, un tad vēl te medijos katru otro dienu kāda jauna informācija parādās, ir skaidrs, ka ap šo lietu ir kaut kas plašāks, mēs par to vēl kaut ko jaunu uzzināsim. Tāpēc es tā, drošs paliek nedrošs, sagaidīšu nākamnedēļ beigās vai aiznākamnedēļ sākumā, [kad] būs šis izvērtējums. Es arī, tā teikt, negribu pirms laika pārsteidzīgus secinājumus izdarīt."

Tikmēr lidostā priecājas, ka jautājums ar zemēm ir atrisinājies lidostas attīstības interesēs. Pieejamās brīvās zemes platības ap lidostu ir milzīga priekšrocība, stāsta lidostas "Rīga" Komerciālā departamenta direktore Vaiva Kirvelaite.

"Pasaulē ir ļoti daudz piemēru, kur lidostām tā dēļ, ka tām nav pieejama zeme, bet ir pieprasījums un ir jāattīstās, tām ir jāatpērk par diezgan lielām naudām, lai varētu būvēt skrejceļus, lai varētu būvēt citu infrastruktūru, kas lidostai ir vajadzīga. Tāpēc mēs šeit, Latvijā, esam īstenībā tādā pateicīgā stāvoklī, ka mēs esam jau pierezervējuši un pateikuši, kādai attīstībai, kādiem mērķiem konkrētās zemes ir nepieciešamas," norāda Vaiva Kirvelaite.

Tas ļaus lidostai nostiprināt līderpozīcijas Baltijā. Viņa cer, ka kādreiz Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem lidlaukiem arī plašāka reģionā – visā Ziemeļeiropā.

"Vienmēr jāsapņo un jābūt ambīcijām. Mēs jau esam šobrīd lielākie Baltijā, un kāpēc lai mēs nebūtu viens no tādiem centriem visā Ziemeļeiropā? Mēs gribam iet uz priekšu vēl tālāk," saka lidostas pārstāve.