4. studija

Kāpēc "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" nesaņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi?

4. studija

Vai tas ir normāli - ietvju vidū uzstādīt ceļazīmes?

Vai Jēkabpils novada pašvaldība kā lauksaimniecības zemi pārdevusi mežu?

Brodu ciemā sašutums par meža izciršanu. Dokumentos izrādās – lauksaimniecības zeme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4. studija” vērsušies Jēkabpils novada Brodu ciema iedzīvotāji. Ļaudis satraukušies par darījumu, kurā iesaistījusies vietējā novada pašvaldība un reģionā populārs uzņēmējs. Proti, kā lauksaimniecības zeme ir pārdota teritorija, kurā vismaz 50 gadus atradies arī mežs.

Mežs vai lauksaimniecības zeme?

Brodu ciema vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti – uzņēmējs, kurš iegādājies īpašumu un sācis saimniecisko darbību, rīkojies nelikumīgi, bet pašvaldība izliekas to neredzam. Iedzīvotāji cītīgi seko notiekošajam uzņēmēja saimniecībā. Viņi novērojuši, ka pēc vērienīgas koku zāģēšanas, kas esot traucējusi putniem ligzdošanas laikā, kokmateriāli no īpašuma izvesti nakts melnumā.

Lauksaimniecības zemi ar apaugumu iegādājies Jēkabpils novadā zināms un darbīgs uzņēmējs – Jolands Dišlers. Viņš no plašākiem komentāriem kameras priekšā atteicās, taču informēja, ka neizprot Brodu ciema iedzīvotāju pretenzijas par sakopšanas darbiem savā īpašumā. Viņš nolēmis zemi izmantot lietderīgi un sēt labību.

Uzņēmējs neslēpj – daļu zemes gabala klājuši koki un krūmi, taču apaugums izveidojies dabīgā ceļā un dokumentos nefigurē kā mežs, tātad zāģēšanas darbi notikuši likumīgi. Un arī liegums, kas saistīts ar putnu ligzdošanas laiku, uz viņa īpašumu neattiecas.

“Te jāsaka, ka paaudžu paaudzēs cilvēkiem šis mežs bija labs iztikas avots. Tur aug brūklenāji, avenāji. Auga. Diemžēl. Tur cilvēki lasīja ne tikai ogas, bet gāja arī sēņot. Tur auga baravikas, apšu bekas, gailenes. Visas tās vietas tagad ir iznīcinātas,” pauda sarūgtinātā Brodu ciema iedzīvotāja Ina Kursīte.

Jēkabpils novada domes Īpašuma apsaimniekošanas un pakalpojumu sniegšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Feldmane norādīja: “Pēc zemes robežu plāna šis zemes gabals ir ar lietošanas mērķi – lauksaimniecības zeme, un pēc robežplāna šajā teritorijā bija krūmājs. Sakarā ar to, ka tā bija lauksaimniecības zeme, šo zemi varēja, principā vajadzēja izmantot kā lauksaimniecības zemi, un šo apaugumu bija iespējams nozāģēt un atgūt teritoriju kā lauksaimniecības zemi.”

Uzarts ceļš pie ūdenskrātuves

Iedzīvotāji sūdzas ne tikai par meža izpostīšanu. Jaunais īpašnieks uzaris arī vienīgo ceļu, kas savienojis ciemu ar Radžu ūdenskrātuvi. Šo ceļu cilvēki esot izmantojuši, kad izžuvušas akas, lai tiktu uz tuvējo ūdenskrātuvi un lopiem atnestu ūdeni.

Vietvarā skaidroja, ka pēc iedzīvotāju iesnieguma saņemšanas viņi strādā, lai rastu kompromisu ar zemes īpašnieku un lai Brodu ciema ļaudis ierastajā veidā varētu tikt līdz Radžu ūdenskrātuvei.

Jēkabpils novada domes izpilddirektore Gunta Dmitrijeva informēja, ka, runājot ar īpašnieku, panākta vienošanās, ka pa viņa īpašuma malu tiek atļauts pārvietoties iedzīvotājiem.

Tātad uzņēmējs iedzīvotāju ērtībām atstās joslu, kuru drīkstēs izmantot ierastā ceļa vietā.

Vai izzāģējot noteikumi ievēroti?

Tikmēr koku izciršanas darbi liek uzdot arvien vairāk jautājumu, jo Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka patiešām – nav nepieciešama pašvaldības atļauja vai saskaņojums, lai aizaugošās lauksaimniecības zemēs cirstu kokus. Tomēr ir nianse – celma caurmēram jābūt mazākam par 20 centimetriem. Arī liegums, kas saistībā ar putnu ligzdošanas laiku valstī noteikts no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, neattiecas tikai uz to koku ciršanu, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Vietējiem iedzīvotājiem gan šķiet, ka uzņēmēja īpašumā lielākoties zāģēti koki, kuru celma diametrs ir krietni lielāks par 20 centimetriem. Par to raidījums “4. studija” ziņoja Valsts meža dienestam, kurš solīja pārbaudīt Jēkabpils novada Brodos veikto darbu likumību.

Valsts meža dienests secināja, ka

šis ir tas gadījums, kad konstatēt nodarīto kaitējumu videi vairs nav iespējams, jo par zāģēšanas darbiem informācija saņemta novēloti.

Šī lieta sākusies jau 2008. gadā, kad sertificēts mērnieks zemes gabalu atzīmējis kā krūmāju, nevis mežaudzi. Pašvaldība, pārdodot lauksaimniecības zemi ar apaugumu, vadījusies pēc 2008. gada plāniem un nav pārbaudījusi, vai situācija ir atbilstoša 13 gadus veciem plāniem. Rezultātā tas, vai ir nozāģēts mežs vairāk nekā četru hektāru platībā, vairs nav pierādāms.

“Mēs īpašniekam uzrakstījām, ka atlikusī daļa viņam ir jālegalizē, viņam ir jātaisa meža taksācija. Un tad, ja viņš grib kā lauksaimniecības zemi, tad viņam jāatmežo un jāmaksā zaudējumi videi par atlikušo daļu. Mēs vienkārši tagad, uz doto brīdi saglābām hektāru meža,” informēja Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aelita Vindule.

“Šajā gadījumā es domāju, ka vainīgi ir visi – gan mērnieks, gan pašvaldība, gan mēs tādā ziņā, ka mēs vairs nevarējām samērīt to, kas jau tika izdarīts. Ja mēs būtu to zinājuši ātrāk, tad mēs būtu samērījuši un būtu rēķināti arī zaudējumi,” atzina Vindule.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti