Viņa ieskatā labākais risinājums pašreizējai situācijai būtu nepalielināt kopējo atalgojuma fondu, bet iedot daudz lielāku atbildību ministriju valsts sekretāriem algu noteikšanā, tai skaitā augstāko robežu noteikšanā. Viņaprāt, tas būtu motivējoši valsts sekretāriem atbrīvoties no tiem darbiniekiem, kas „mīl dzert kafiju un ēst bulciņas darba laikā un nepievieno pārāk lielu vērtību”, un vairāk atlīdzināt produktīvi strādājošiem darbiniekiem.
„Maksāt tiem cilvēkiem, kas tiešām strādā daudz, brīvdienās un svētku dienās, vakaros. Savukārt nepalielināt kopējo atalgojuma fondu. Mēs iesaldējam to summu, kas patlaban valstī tiek tērēta [valsts pārvaldes] atalgojumam, bet ļauj ar to daudz elastīgāk rīkoties,” pārliecināts Krieviņš.
Būtisks aspekts ir arī valsts pārvaldes darbinieku motivācija – liela daļa darbinieku ar prieku dodas uz darbu, viņiem ir zināmā mērā misijas apziņa un vēlme, lai sabiedrība dzīvotu labāk, tā, atsaucoties uz Valsts kancelejas veikto aptauju, pauda Krieviņš.
Jau ziņots, ka Krieviņš pameta PKC vadītāja amatu un darbu tajā resursu trūkuma apstākļos salīdzināja ar neiespējamo misiju. Krieviņam tagad esot vairāki darba piedāvājumi - gan Latvijā, gan ārpus tās.
