Ieceres mērķis ir tuvināt darba ņēmēju un darba devēju. Šie izdevumi tiks kompensēti, ja attālums starp darba devēju un ņēmēju ir vismaz 20 kilometri. Kompensāciju plānots maksāt četrus mēnešus un tam šajā periodā plānots atvēlēt ne vairāk kā 280 latus.
„Galvenais vadmotīvs, lai cilvēki spētu strādāt, uzturēt savu ģimeni, neizbraucot no Latvijas.
Sākotnēji šī iecere saņēma ārkārtīgi kontraversiālu novērtējumu, sākot ar ļoti asiem izteikumiem Saeimā no vairākām opozīcijas partijām. Tas tika dēvēts kā lauku iztukšošana un cilvēku izdzīšana no dzīvesvietām. Bet, veicot skaidrošanas darbu, jāatzīst, ka attieksme ir mainījusies. Vismaz no darba devēju puses mēs noteikti esam saņēmuši lielu atbalstu, šī programma tiek gaidīta. Tāpat virkne ekonomikas ekspertu šo iniciatīvu ļoti atzinīgi novērtē,” skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Ministre skaidroja, ka saskaņā ar iedzīvotāju aptauju vien 19% respondentu gan no pilsētām, gan no laukiem atteiktos no darba vietas pārāk lielā attāluma dēļ. Vēl viens kavējošs faktors esot pārāk lielais laika patēriņš ceļā līdz darba vietai. Savukārt 12% atzinuši, ka viņi jau strādājot darba vietā, kas no pastāvīgās dzīvesvietas atrodas visai tālu. Tas nozīmē, ka darba spēka mobilitāte jau reāli pastāv, piebilda labklājības ministre. Viņa lēš, ka atbalsta pasākumu varētu uzrunāt pietiekami lielu darba meklētāju skaitu.
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis skaidroja, ka ar šo atbalsta pasākumu ministrija vēls iedrošināt bezdarbniekus, kam šāds statuss ir ilgāk nekā pusgadu, atkal iesaistīties darba tirgū – pieņemot darba vietas, kas atrodas tālāk no viņu deklarētās darba vietas. „Mēs ļoti ceram, ka darba devēji arī ar pavasari aktivizēsies un pieteiks vairāk darba vietu,” teica ministrijas pārstāvis. Darba vietai jābūt pilna laika un tanī jāmaksā vismaz minimālā darba alga.
Pēc ministrijas pārstāvja sacītā, atbalsta shēma būs maksimāli vienkārša. Atbalstu – kompensāciju par transporta vai mājokļa izdevumiem - varēs saņemt ne ilgāk kā četrus mēnešus.
Tāpat ministrija ar grozījumiem normatīvos piedāvā izmaiņas mūžizglītības atbalsta programmā, atbalstu spēju pilnveidei padarot mērķētāku. Proti, turpmāk atbalsts būs pieejams 45 gadus un vecākiem cilvēkiem, lai palīdzētu viņiem noturēties darba tirgū. Atbalsts paliek spēkā arī cilvēkiem vecumā no 25 līdz 44 gadiem, taču tas būs pieejams vien cilvēkiem ar invaliditāti, vismaz ar diviem bērniem vai arī trūcīgiem – tās ir personas, kas arī pakļautas zināmam riskam un kuras pašas nevar atļauties nofinansēt spēju pilnveides pasākumus.
Tāpat vēl viena valdībā akceptētā izmaiņa bezdarbnieku atbalsta likumā ir izveidot sistemātisku pasākumu kopumu, lai bezdarbniekus motivētu ātrāk atgriezties darba tirgū. Ministrija piedāvā bezdarbniekus grupēt atbilstoši viņu spējām, prasmēm un iemaņām vismaz astoņās grupās. „Tālāk Nodarbinātības valsts aģentūra varēs bezdarbniekiem piedāvāt atbilstošākus pasākumus. No vienas puses, tas mērķēts strādāt ar pašiem bezdarbniekiem, atvieglot darbu ar NVA speciālistiem. Otrs ir racionālāk izmantot tos resursus, kas ir mūsu rīcībā, lai atbilstošākie pasākumi ātrāk atgrieztu bezdarbniekus darba tirgū,” skaidroja Lipskis.
