Šis ministra paziņojums gan tūlīt izpelnījās asu nosodījumu sociālajos tīklos, jo Latvijā ierasta situācija – brīžos, kad valsts apmaksāti pakalpojumi garo rindu dēļ nav pieejami, ļaudis, neatkarīgi no rocības, mēdz izvēlēties maksas ārstniecības pakalpojumus, jo citas iespējas vienkārši nav.
Pēc Veselības ministrijas piedāvātajām izmaiņām šādā situācijā arī visi turpmākie papildu izmeklējumi būtu jāapmaksā pašam pacientam.
Guntis Belēvičs otrdien, tiekoties ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, klāstījis, ka tādā veidā valsts palīdzēšot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, jo valsts apmaksātie pakalpojumi kļūšot pieejamāki.
Šo ideju jau publiski atbalstījušas vairākas privātās medicīnas iestādes, piemēram, ARS un Veselības centrs 4. To vadītāji gan bijuši skeptiski prognozēs, vai ministrijas ideja tiks realizēta.
LTV “Panorāma” otrdien vēlējās iegūt arī paša ministra skaidrojumu, ko šīs izmaiņas īsti nozīmētu un kā tās ietekmētu pacientu iespējas saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Taču ministrs šovakar nespēja atrast laiku intervijai.
Iecerētas izmaiņas viņam gan būs jāskaidro premjerei Laimdotai Straujumai. Viņa šovakar mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojusi, ka ir pret ideju, ka maksas medicīnas pakalpojumu saņēmēji nesaņemtu valsts veselības aprūpi.
Esmu pret presē atspoguļoto VM ideju,ka maksas med.pakalpojumu saņēmēji nesaņemtu valsts veselības aprūpi.Lūgšu ministru skaidrot situāciju
— Laimdota Straujuma (@Straujuma) October 6, 2015
