Panorāma

Cilvēki pulcējas “Pasaules talkā”

Panorāma

Panorāma

73 baltkrievi lūguši patvērumu

Baltkrievi turpina bēgt no Lukašenko režīma, patvērumu lūdz arī Latvijā

Kopš 2020. gada augusta, bēgot no Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma represijām, patvērumu Latvijā lūguši 73 cilvēki. Vairāk nekā pusei no viņiem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Citi patvēruma meklētāji gaida varas iestāžu lēmumu.

Divi baltkrievu patvēruma meklētāji Latvijas Televīzijā pastāstīja, kāpēc viņi izlēma bēgt, un kādas ir viņu gaidas par savu nākotni Latvijā.  

Atslēdznieks elektriķis Mihasjs ir piedalījies protesta akcijās Minskā un Brestā. 2020. gada septembrī pret viņu ierosināja krimināllietu. Viņš atzina, ka Baltkrievijā mierīgi dzīvot vairs nebija iespējams.

"Vienkārši visu laiku ir stress. Jūs nevarat neko ieplānot, jo jums piezvana un jums ir jāierodas milicijā," sacīja Mihasjs. "Vai arī no rīta jūs esat saplānojuši dienu, un pēkšņi pie jums atbrauc milicija un jūs aiztur."

Arī žurnālisti Anastasiju Zahareviču aizturēja protesta akciju laikā. Atšķirībā no Mihasja viņa pildīja žurnālistes pienākumus.

"24 stundas diennaktī kamerā deg spilgta gaisma. 16 stundas diennaktī – skaļi spēlē radio," par ieslodzījumā piedzīvoto teica Zahareviča. "No sākuma šķiet, kas tur tik briesmīgs? Nu, radio, nu spēlē. Taču, kad tas ir katru dienu pa 16 stundām, tas ļoti spiež uz nerviem."

Anastasijai paveicās – 2020.gada decembra beigās viņa sākotnēji uz divām nedēļām rehabilitācijas programmā nonāca Latvijā. Pēc kāda laika sievieti sasniedza ziņas par arestētajiem kolēģiem. Viņa nolēma palikt Latvijā vēl vismaz uz trim mēnešiem.  

Savukārt Mihasjam pēdējais piliens bija tas, ka viņu atlaida no darba. Citi protesta akcijās piedalījušies kolēģi sākumā arī tika atlaisti no darba, bet pēc tam izsūtīti strādāt zemu apmaksātu darbu attālos Baltkrievijas reģionos. Mihasjs tādu likteni sev nevēlējās, tāpēc nolēma bēgt no Baltkrievijas, pārpeldot Daugavu.

"Es izģērbos, saliku mantas somā, uzvilku pleznas un iekāpu ūdenī. Kaut arī bija septiņi no rīta, ūdens bija diezgan silts," atceras Mihasjs. "Un es sāku peldēt. Es izvēlējos tādu upes posmu, kur pa vidu bija sala. Pirms tās salas mani varēja redzēt tikai Baltkrievijas robežsargi, taču, ja es jau esmu ticis līdz ūdenim, diez vai viņi skries man pakaļ, jo viņiem nav laivas. Būtu problemātiski dzīties man pakaļ."  

Viņš un citi Lukašenko vajātie baltkrievi, ierodoties Latvijā, lūdz patvērumu. Kad viņi ir atzīti par patvēruma meklētājiem, šie cilvēki var pretendēt vai nu uz bēgļa statusu, vai uz alternatīvo statusu.

Bēgļa statusu piešķir, ja cilvēkam draud vajāšana, piemēram, reliģijas vai politisko uzskatu dēļ. Alternatīvo statusu piešķir, ja cilvēkam draud nāvessods vai spīdzināšana. Cilvēka lūgumu pēc statusa var arī noraidīt, ja nav pārliecības par draudiem viņa dzīvībai. 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze paskaidroja, ka runa nav par kādu cilvēku grupu, bet konkrētu personu. Ja mītnes valstī nav pazīmes, ka pret personu veic kādas vajāšanas, piemēram, politisku, reliģisku vai kādu citu iemeslu dēļ, līdz ar to patvērumu atsaka.   

Tie, kam ir piešķirts statuss, var sākt iekārtot savu dzīvi Latvijā. Reizēm cilvēki sastopas ar birokrātiskām grūtībām. Piemēram, atverot bankas kontu.

"Reizēm ir komunikācijas trūkums, manuprāt, un tad mēs iesaistāmies," paskaidroja sociālais mentors Patrīcija Gulbe. "Mēs komunicējam ar bankas darbiniekiem un mēģinām šos kontus atvērt. Reizēm tas ir nesaprotami mums pašiem."

Anastasijai Zaharevičai šajā ziņā ir paveicies – viņai piešķīra bēgļa statusu un sieviete diezgan labi tika galā ar birokrātiju.

Nesen viņa pārvākusies uz Rīgu, žurnālistiku pamest negrib.  

"Gadās ārzemju projekti, arī baltkrievu projekti palikuši," pastāstīja žurnāliste. "Kamēr es gaidīju statusa piešķiršanu, es nedrīkstēju strādāt Latvijā. Taču mana advokāte pateica, ka es drīkstu strādāt ārzemju medijos."

Mihasjs Latvijā jau atrodas trīs mēnešus un gaida lēmumu par statusu.

Pie viņa ir atbraukusi arī sieva ar bērniem. Vīrietis plāno atrast darbu savā specialitātē, jo ir dzirdējis, ka Latvijā trūkst elektriķu.    

"Es sagaidu pozitīvu lēmumu, ka man iedos kaut kādu statusu, varbūt tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā," sacīja Mihasjs. "Tad es kaut kāda veidā varētu pateikties Latvijai, jo īstenībā mēs uz šejieni paši atbraucām, bet mūs apgādā ar pārtiku, pabalstiem un mājokli."

Arī Anastasija savu tuvāko nākotni saista ar Latviju. Vienlaikus skaidra nākotnes redzējuma viņai nav. 

"Man nav nākotnes ainas. Tā man vienkārši nelīmējas kopā," atzina Zahareviča. "Es ļoti negribu sevi mierināt ar domām, ka kādreiz atgriezīšos Baltkrievijā.  Kad pagāja trīs mēneši, kopš ierados Latvijā un atpakaļ uz Baltkrieviju netiku, tas bija ļoti smags pārdzīvojums. Es negribu atkal vilties."

Kopš 2020. gada augusta patvērumu Latvijā ir lūguši 73 Baltkrievijas pilsoņi. Līdz 2021. gada 8. septembrim 36 cilvēkiem ir piešķirts bēgļa statuss, bet 14 personām – alternatīvais statuss. Vienam cilvēkam patvērums netika piešķirts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt