Viņai nebija precīzu datu, bet no visiem aptuveni 300 robežu šķērsojuši nelegāli. Patvēruma meklētāju vidū ir arī cilvēki no Baltkrievijas, kā arī evakuētie cilvēki no Afganistānas.
Pēc Rozes teiktā, visi, kuri no Baltkrievijas nelikumīgi šķērso robežu, prasa patvērumu. Pieprasījumi tiek izskatīti individuāli. Aptuveni mēneša laikā notiek pirmā intervija ar cilvēku, un pieteikuma izskatīšana prasa līdz trim mēnešiem. Roze uzsvēra, ka PMLP neviens necenšas vilkt laiku, bet mēģina strādāt pēc iespējas ātrāk. Vēl arī cilvēks var vērsties tiesā, ja viņu neapmierina PMLP lēmums. Tādējādi kopumā process var aizņemt sešus līdz astoņus mēnešus.
Roze norādīja, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pašlaik ir 340 cilvēki. Tā kapacitāte ir 450, bet, pēc Rozes teiktā, tik daudz cilvēku centrā nevar izmitināt, ņemot vērā, ka ir gan sievietes, gan vīrieši, kā arī, ja vajadzīgs ievērot karantīnu Covid-19 dēļ. Tādējādi 340 cilvēki "Muceniekos" esot normāls daudzums. Vēl arī Iekšlietu ministrija atradusi iespēju izmitināt cilvēkus Dzintaros esošā ēkā. Tur atrodas 31 persona, no kurām 15 jau ir piešķirts statuss, bet viņi vēl nav atraduši dzīvesvietu. Vienlaikus esot arī tādi patvēruma meklētāji no Afganistānas, kuri atraduši iespēju statusu sagaidīt ārpus centra.
Runājot par patvēruma meklētājiem – Baltkrievijas pilsoņiem, PMLP vadītāja pastāstīja, ka no pagājušā gada 1. augusta patvērumu lūdza 70 cilvēki, un pārsvarā lēmumi pieņemti. 31 personai piešķirts bēgļa statuss un 15 personām – alternatīvais statuss. Ir arī cilvēki, kuri novirzīti uz citām valstīm. Tāpat bijuši arī atteikumi, ja nav bijis pamata pieprasīt patvērumu.
Roze uzsvēra, ka pašlaik steidzami jāizdomā, kā rīkoties situācijā, kad "Mucenieku" kapacitāte strauji beidzas. "Jābūt algoritmam, ja [patvēruma meklētāji] ir vēl, kas notiek – cik dienās kādi resursi ir nepieciešami," uzsvēra PMLP vadītāja. Viņa norādīja, ka imigrācija ir viļņveida. Tādēļ nevar visu laiku nodarbināt vairākus centrus ar daudziem darbiniekiem.
KONTEKSTS:
Latvijā valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
