Par to, cik daudz no visa Latvijā patērētā alkohola ir nelegālie dzērieni, dati atšķiras - sākot no 16% līdz pat 40%. Pasaulē kopumā tiek lēsts, ka tie ir 30%, bet
pēc Pasaules veselības organizācijas datiem Latvijā piektā daļa izdzertā alkohola ir nelegāls.
Tomēr noskaidrot šā tirgus apjomu nav svarīgākais aizsāktā Baltijas valstu pētījuma mērķis. Latvijas Universitātes pētnieks un Latvijas Alkohola nozares apvienības pārstāvis Valters Kaže stāsta, ka pētījums apvienos gan ražotājus, gan ekonomistus un veselības nozari:
„Gan nozare, gan veselības industrija ir stipri ieinteresēta risināt problēmu, nevis mēģināt skaidrot, kurš skaitlis ir pareizais vai nē. Veids, kādā mēs esam nolēmuši šo lietu risināt, ir paskatīties uz to kompleksi.” Lai saprastu, kāpēc šāds tirgus attīstās, portretēs arī pašus nelegālā alkohola lietotājus „Tā ir tā daļa, ko mēs aptaujās mēdzam aizmirst,” saka Kaže.
Valters Kaže arī uzsver, ka sabiedrība ir ļoti iecietīga un pieņem nelegālo alkoholu par pašsaprotamu. Arī Starptautiskā alkohola politiku centra viceprezidente Marjana Martiniča min, ka visā pasaulē kultūra un tradīcijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki lieto nereģistrētu alkoholu:
„Jebkuras tradīciju izmaiņas prasa ļoti daudz laika. Daudzās valstīs cilvēki mājās ražo mazliet vīna vai brendija savām vajadzībām. Es negribētu, lai pazūd šāds kultūras mantojums. Runa ir par dzeršanas kultūru, nevis apzinātu nepieciešamību smagi dzert. Daudzas valstis ir pierādījušas, ka lēnām to var mainīt.”
Martiniča uzsver, ka gudra dzeršanas apkarošanas politika ir likumu un izglītības sajaukums. Jāiesaista visas puses: alkohola nozare, ārsti, zinātnieki, patērētāji, muita un policija: „Lēmumu pieņēmējiem ļoti patīk demonstrēt, ka viņi kaut ko dara lietas labā. Piemēram, ja pieaudzis alkohola patēriņš, valdībām ir tendence uzlikt jaunus nodokļus un ierobežojumus. Protams, valstīs, kurās ir liela nelegālā tirgus daļa, tas vienkārši nestrādā.”
Pētnieku grupa apzinās - nelegālais alkohols ir lētāks. Tā popularitāte ir tikai loģiskas sekas zemiem cilvēku ienākumiem un augstiem nodokļiem. Baltijas valstis tam ir labs piemērs. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka alkohols ir pārāk viegli pieejams.
Viņaprāt, Latvijā vājākais ķēdes posms šajā cīņā ir Iekšlietu ministrijai pakļauto institūciju darbs: „Katru dienu pār Latvijas robežai pēc dažādiem datiem pārbrauc divas auto fūres ar nelegālu alkoholu. Un, ja mums katrā ciemā ir točka, un katrā ciemā ir policists, un vienīgi policists nezina, kur ir točka…”
Lielas cerības, ka lielāki pētījumi ko mainīs, Apinis nelolo: „Nākamā reizē es skaidri zinu, ka man būs pētījums un būs jauns parlaments, un man atkal viņiem būs jāstāsta par faktiem. Es vienkārši apzinos, ka man nekas nemainīsies - es atkal būšu nevalstiskās organizācijas cilvēks, kas ies ar šiem un citiem dokumentiem, un citiem pierādījumiem un atkal mēģināšu teikt: klausieties, mums bērni nodzeras. Es negribētu, ka kaut viens bērns dzertu arī tīru alkoholu, bet tas, ka viņš iet uz točku, tas jau ir briesmīgi.”
