Audžuģimenes meklējumi 16 gadus vecam afgāņu bārenim izgaismo problēmas bēgļu bērnu uzņemšanā

Sešpadsmit gadus vecam afgāņu pusaudzim bez vecākiem, kurš tikko ieguvis bēgļa statusu Latvijā, draud iespēja palikt uz ielas, jo līdz šim nav izdevies viņam atrast audžuģimeni vai aizbildni, bet bērnunami viņu kavējas pieņemt. Tādēļ Ropažu novada bāriņtiesa pirmoreiz izšķīrusies par izmisuma soli – meklēt palīdzību sociālajā tīklā „Facebook”, jo no valsts institūcijām cerētā atbalsta vietā līdz šim saņēmusi nogaidošu attieksmi. Šis piemērs izgaismo daudzos „nezināmos” topošajā bēgļu uzņemšanas sistēmā, ko Latvijai arvien biežāk nāksies pārbaudīt praktiski, nevis tikai ierēdņu kabinetos.

"Lūdzam palīdzēt atrast audžuģimeni vai aizbildni 16 gadus vecam puisim no Afganistānas, kurš pavisam nesen ieguvis bēgļa statusu. Puisis mācās latviešu valodu un nedaudz runā angliski.”

Šāds sludinājums nesen publicēts sociālā tīkla „Facebook” lapā „Gribu palīdzēt bēgļiem”. To lūgusi ievietot Ropažu novada bāriņtiesas vadītāja Ingrīda Zunde, neredzot vairs citu iespēju, kā afgāņu pusaudzim ātri atrast mājas.

 „Pirmo reizi ir gadījums, kad es nevaru atrast audžuģimeni [pa] citiem ceļiem. (..) Es esmu atdūrusies pret to, ka visur ir aizslēgtas durvis. Un es esmu viena ar puisi, kurš ir nepilngadīgs un viens. Var jau rakstīt internetā, kādus komentārus grib, kādi viņi visi ir slikti, bet šis konkrētais ir bērns savos 16 gados, viņš ir viens, un viņam vajag mājas. Un uz priekšu būs vēl [šādi gadījumi], tāpēc es gribētu saprast – vai mūsu valstī mēs vispār protam atsaukties uz šiem gadījumiem? Jo institūcijas kaut kā nepārtraukti atliek lemšanu. Ministrijas, tai skaitā Labklājības ministrija, [Valsts bērnu tiesību aizsardzības] inspekcija – atliek uz mēnesi, uz mēnesi… Bet šis jautājums jau nav atliekams. Tas ir jārisina tūlīt, tagad un nekavējoties,” uzsver Ingrīda Zunde.

Afgāņu pusaudzis pašlaik mīt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”, bet likums nosaka, ka pēc bēgļa statusa iegūšanas viņam tas būtu jāpamet. Bāriņtiesas vadītāja gan cer, ka izņēmuma kārtā puikam tur ļaus palikt ilgāk, jo neviens bērnunams viņu pašlaik neesot gatavs uzņemt.

„Interesējos atsevišķos bērnunamos laukos – viņi nav gatavi uzņemt, jo nevar nodrošināt šo atbilstošo izglītību. Un arī tulku viņi nevar nodrošināt. (..) Rīga to var darīt, bet Rīga pauzē. To jautājumu viņi skatīšot kopā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, ar patvēruma meklētājiem…” meklējumu ceļu atstāsta Ropažu novada bāriņtiesas vadītāja.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) gan uzskata, ka šādi – caur „Facebook” – meklēt audžuvecākus konkrētam bērnam ir nepareizi un bāriņtiesai būtu vajadzējis rīkoties līdzīgi, kā gadījumos ar Latvijā dzimušiem bērniem – ievietot bērnunamā vai, ja tas nav iespējams, risināt jautājumu ar Labklājības ministriju.

„Pat, ja šobrīd atrastos cilvēki, kuri vēlētos kļūt par audžuģimeni, viņi nevar par tādu kļūt nedēļas, divu vai, vēl jo vairāk, pāris dienu laikā. Tas ir izpētes process, tās ir apmācības, kas notiek tikai divreiz gadā. Un, kamēr nav izietas šīs apmācības, neviena ģimene pat nevar pretendēt uz statusu kā tādu. (..) Tā kā jebkurā gadījumā tas ir vismaz pusgads, kamēr šī situācija atrisinātos,” skaidro inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vadītāja Valentīna Gluščenko.

Tomēr VBTAI pārstāve atzīst – konkrētais gadījums ir signāls, ar kādām problēmām bēgļu bērnu aprūpē Latvija vēl tikai varētu saskarties un kurām steidzami jāmeklē risinājums. Bērnu tiesību inspekcija arī sola pirmdien nekavējoties sazināties ar Labklājības ministriju par konkrēto gadījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti