ĪSUMĀ:
- Pavļuts: Jāpārskata veselības finansēšanas un apdrošināšanas likums.
- Pavļuts: Šaubos, ka nozare iebilstu pret to, ka ģimenes ārsti nav nodokļu inspektori.
- Mediķu arodbiedrība par šo ierosinājumu satraukta.
- Keris: Patiesais iemesls – norma par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselībai 2020.gadā.
To kā apvienības svarīgāko prioritāti Pavļuts pieminēja gan otrdien, 9.oktobrī, sarunās ar Jauno konservatīvo partiju, gan trešdien, 10.oktobrī, tiekoties ar „KPV LV” vadību.
Neviena no šīm partijām šo domu nav noraidījusi, secināja Daniels Pavļuts.
„Es domāju, ka gan priekšvēlēšanu, gan pēcvēlēšanu debates rāda, ka ne tikai jaunās partijas, bet daļēji arī vecās koalīcijas partijas kļūst pielaidīgākas šajā jautājumā, un izskatās, ka būs gatavas pieņemt, mūsuprāt, loģisko nediskriminējošo pozīciju veselības aprūpes jomā. Mums acīmredzot ir jāsēžas pie galda, arī ar interešu grupām un arodbiedrībām,” sacīja Pavļuts.
“Izpratīsim, kāda ir nostāja, acīmredzot tur ir kaut kas svarīgs nozares profesionāļiem, bet es šaubos, ka veselības aprūpes profesionāļi iebilstu pret to, ka ģimenes ārstiem nav jākļūst par nodokļu inspektoriem,” pauda Pavļuts.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība paudusi satraukumu par to, ka koalīcijas veidošanas sarunās ir izskanējis nodoms atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Arodbiedrībā norādīja, ka kā galvenais iemesls likuma atcelšanai tiekot minēts tas, ka pretējā gadījumā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku palikšot bez veselības aprūpes.
Tomēr patiesie iemesli, pēc arodbiedrības domām, ir citi. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzina, ka “pamatojums ir it kā cēls - likums atstāšot bez veselības aprūpes vairākus desmitus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, un tas nekādi neesot pieļaujams”.
“Tā nav taisnība! Likums nosaka, ka jau šobrīd ir un arī turpmāk būs ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejama neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kopā ar pamatizmeklējumiem. Kā arī psihisko un infekcijas slimību diagnoze un ārstēšana,” atgādināja Keris.
“Patiesais iemesls, kas varētu būt pamatā vēlmei atcelt veselības aprūpes finansēšanas likumu dažu politisko spēku interešu labā, ir tas, ka likumā ir skaidri noteikts un nostiprināts pienākums valdībai un Saeimai palielināt valsts un pašvaldību finansējumu veselības aprūpei līdz vismaz 4% no IKP 2020.gadā,” pauda Keris.
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Pēc 6.oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām, kurās līdzšinējās koalīcijas partijas ieguva vien 32 vietas parlamentā no 100, Jaunā konservatīvā partija, kura tāpat kā “KPV LV” izrādīja iniciatīvu par valdības veidošanu, pauda, ka nevēlas turpināt veselības aprūpes reformu tādā veidā, kā to bija iecerējusi Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība.
