Dienas notikumu apskats

Korejas pussalas kodolatbruņošanās procesā panākts „nozīmīgs progress''

Dienas notikumu apskats

Prominenta Saūda Arābijas žurnālista mīklaina pazušana rada starptautisku neizpratni

Pēc pirmās dienas pārrunām par valdības veidošanu vēl daudz jautājumu

Pēc pirmās dienas pārrunām par valdības veidošanu vēl daudz jautājumu

Politiskās partijas, kas pēc 13.Saeimas vēlēšanām varētu veidot valdību, otrdien, 9.oktobrī,  uzsāka divpusējās sarunas. Pirmās tikās Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” pārrunu grupas, un, lai gan atrasti kopīgi „saskarsmes punkti”, nav skaidrs, vai abas darbosies vienotā blokā. Tikmēr “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JKP atzina, ka vēl nav skaidra priekšstata par valdības veidošanu.

ĪSUMĀ:

  • No premjera krēsla nav gatava atteikties ne “KPV LV”, ne JKP.
  • “KPV LV” un JKP sarunās atraduši “saskarsmes punktus”, bet vēl neveido kopīgu valdības kodolu.
  • Gan “KPV LV”, gan JKP turpinās sarunas ar citiem spēkiem.
  • “Attīstībai/Par!”: Nav skaidrs, kurš virza premjeru; paralēlās sarunās neiesaistīsimies.

Līdz kopīgam sarunu rezultātam - jaunās valdības aprisēm - vēl garš ceļš ejams, lai arī politiķiem sakrīt viedokļi par kopīgi veicamajiem darbiem.

Vienāds deputātu skaits Saeimā un vienāda vēlme ne vien izveidot, bet arī vadīt valdību ir divām partijām – “KPV LV” un Jaunajai konservatīvajai partijai. Tomēr Ministru prezidents var būt tikai viens. Pārliecību, ka šis amats pienākas viņam, otrdienas rītā Latvijas Radio ēterā nepārprotami apliecinājis “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

„Mēs uzskatām, ka, cienot demokrātiju, prezidentam ir jādod Ministru prezidenta amata kandidāta nosaukums tai partijai, kas ir uzvarējusi nosacīti vēlēšanās no to partiju grupas, kas var sastādīt valdību. Par “KPV LV” ir nobalsojuši par 5 570 cilvēkiem vairāk [nekā par JKP]. Tā ir vismaz viena Smiltene,” norādīja Gobzems.

Atteikties no premjera krēsla negrasās arī Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Pēc pirmās savstarpējās tikšanās abu politisko spēku premjera kandidāti apliecināja, ka ir atraduši „kopīgos saskarsmes punktus”, tomēr uz jautājumu, vai tieši viņi varētu veidot valdības kodolu un ar kādiem noteikumiem, neatbildēja.

„Mēs divas partijas vienlīdzīgi izrunājām, kā mēs redzam, kā mēs vadīsim sarunas. Proti, katra partija tiksies ar citām partijām, neuzstādot kaut kādus ierobežojumus. Bet savstarpēji ir lietas, kas mūs vieno,” sacīja Bordāns.

Runājot par jautājumu loku, kur abu partiju viedokļi sakrīt, Bordāns minēja valsts Rietumu virziena saglabāšanu, kā arī drošības, ārpolitikas un tiesiskuma jomas.  Tāpat abas partijas piekrītot azartspēļu un ātro kredītu ierobežošanai.

Tam piekrita arī “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, kurš ir arī atvainojies Bordānam par aizskarošajiem izteicieniem priekšvēlēšanu laikā.

„Priekšvēlēšanu laiks ir bijis emocionāls visiem, tas arī bijis sarežģīts mūsu attiecībās. Bet, valstiski domājot, ir jāspēj šīs emocijas nolikt malā. Arī par tiem jautājumiem, kur es, iespējams, esmu ticis maldināts,” paziņoja Gobzems.

Bordāns atvainošanos ir pieņēmis.

Sarunās piedalījās arī “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš, kurš gan uz pārrunām nācis bez videokameras. Uz jautājumu, kāpēc, viņš atbildēja: „Es domāju jautājums nevietā. Ar to atšķiras pārrunas par valdības veidošanu no tā, ka tev jāstrādā, lai cilvēki netiktu ievēlēti”.

Taču jautājums par to, kurš varētu kļūt par premjeru, pagaidām palicis neatbildēts.

Daudz jautājumu par pārrunu procesu pēc tikšanās ar JKP vadību palika arī apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājam Danielam Pavļutam. Viņš atzina, ka brīdī, kad runāja ar Bordānu, piezvanīja Aldis Gobzems, aicinot uz tikšanos. „Attīstībai/Par!” komanda uz šo aicinājumu atsauksies.  

„Lai nebūtu pārpratumu - jā, “KPV LV” mūs aicina kā viena no divām lielākajām partijām mandātu ziņā. Mēs atsauksimies uz šo tikšanos. Manās acīs nav skaidrs, kurš tad premjeru virza. Bet paralēlu sarunu procesu mēs neveidosim. Es arī to pašu varu apliecināt,” sacīja Pavļuts.

Ar “ Attīstībai/Par” Konservatīvajai partijai viedokļi sakrītot daudzos jautājumos – par veselības aprūpi, tiesiskumu, reģionālo reformu, obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK likvidāciju, bet atšķirīgi viedokļi ir par partnerattiecību likuma nepieciešamību.

Lai arī publiski tieši netika atklāts, tomēr abu partiju sarunā izskanējis, ka konservatīvie uzskata, ka tieši Bordāns būtu piemērotākais premjera amata kandidāts, LTV atklāja sarunu dalībnieki.

Tāpat sarunu dalībnieki LTV atklāja, ka, runājot par iespējamo koalīcijas sastāvu, Bordāns mudinājis atstāt opozīcijā ZZS.

Sarunā ar “Attīstībai/Par” arī ieskicēts, ka Saeimas lielākajai opozīcijas partijai “Saskaņa” vajadzētu saglabāt amatu Saeimas prezidijā.

Partija “Jaunā Vienotība”, kurai nākamā sasaukuma parlamentā ir vismazākā pārstāvniecība, kuluāros jau mudinājusi vairs “Saskaņai” amatu neuzticēt un dot priekšroku “Jaunās Vienotības” pārstāvei Inesei Lībiņai-Egnerei.

"KPV LV" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvji pagaidām varētu netikties valdības veidošanas sarunās, jo ZZS  nemainīs valdības veidošanas sarunām deleģētos pārstāvjus pēc tam, kad partija "KPV LV" paziņoja, ka neies uz sarunām ar ZZS, ja tajās politisko spēku pārstāvēs cilvēki bez tautas mandāta - neievēlētie politiķi, ziņo LETA.

ZZS sarunām ir izvēlējusies deleģēt Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru, jo viņi ir ievēlēti par ZZS veidojošo partiju priekšsēdētājiem un pārstāv LZS un LZP atbilstoši partiju statūtiem.  

Teorētiski un matemātiski šobrīd savu komandu var izveidot gan “KPV LV”, gan JKP, iepriekš atzina politoloģe Ilze Ostrovska. Iespējams, to, kuram dot priekšroku, varētu izlemt Valsts prezidents.

Politiķi lielāku skaidrību par nākamo valdību sola pēc pirmā sarunu raunda, kas tiks turpināts jau rīt.

 Netiek izslēgts, ka jaunā valdība varētu tapt jau līdz valsts simtgadei.

KONTEKSTS:

13.Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī  bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēki.

Visvairāk mandātu – 23 – 13. Saeimā ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību.  Tiesa, neviens no sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību.

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
13 vietas Attīstībai/Par!
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti