ĪSUMA:
- No nākamā gada valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnajā.
- Pamata grozu varēs saņemt visi iedzīvotāji, bet pilno – sociālā nodokļa maksātāji.
- Visi varēs saņemt neatliekamo palīdzību, ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī ārstēt vēzi un diagnosticēt sirds un asinsvadu slimības.
- Riska zonā varētu būt aplokšņu algu saņēmēji – līdz pat 40 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pērn pieņemtais likums sociālo iemaksu nemaksātājiem liegs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu, tomēr būs pieejams pamata pakalpojumu grozs. Tajā paredzēts iekļaut:
- neatliekamo medicīniskā palīdzību,
- grūtniecības aprūpi un dzemdību palīdzību,
- ģimenes ārsta pakalpojumus,
- diagnostiskie izmeklējumus ar ģimenes ārsta nosūtījumu,
- procedūras slimniekiem ar nieru mazspēju, kuru dzīvība ir apdraudēta,
- ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi,
- onkoloģija – “zaļais koridors”, ārstēšana, medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
- diagnostika sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka šīs ir divas būtiskas medicīnas programmas dzīvildzes pagarināšanai: “Ņemot vērā šīs valdības prioritāti strādāt ar mērķi pagarināt veselīgos dzīves gadus un cilvēku iespēju dzīvot ilgāk, šajā pamata grozā ir ielikti visi onkoloģiskie pacienti.
Tajā skaitā “zaļais koridors”, onkoloģisko diagnožu ārstēšana, medikamentu kompensācija un arī rehabilitācija pēc onkoloģijas.
Programma, kas būs jauna – sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai un riska faktoru noteikšanai noteiktās vecuma grupā.”
Risks palikt bez pilnīgākas medicīniskās aprūpes ir nodokļu nemaksātājiem.
"Riska zonā varētu būt cilvēki ar maziem ieņēmumiem, kas nav reģistrējušies kā bezdarbnieki un šobrīd saņem pelēkajā zonā atalgojumu, tātad aplokšņu algas.
Mans uztraukums ir par 30 -40 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem šīs iemelsa dēļ varētu būt nepiekļuve medicīnai," atzina ministre.
Savukārt pilnajā pakalpojumu grozā varētu ietilpt:
- primārā aprūpe, tostarp zobārstniecība bērniem,
- veselības aprūpe mājās,
- vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, tostarp sporta ārsta pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, medicīniskā apaugļošana,
- laboratoriskie un diagnostiskas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu,
- ārstniecība dienas stacionārā,
- ārstniecība stacionārā, arī orgānu un audu transplantācija noteiktā apmērā;
- medicīniskā rehabilitācija,
- kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces,
- izdevumu atlīdzība par citās ES un EEZ valstīs saņemtu ārstniecību,
- psihoterateipiskā un psiholoģiskā palīdzība.
Pilno medicīniskās palīdzības grozu saņems visi legālie darba ņēmēji jeb tie, kuri veic sociālās iemaksas. Tāpat cilvēki, kuri šo nodokli maksā brīvprātīgi.
Valsts automātiski apdrošinās sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus un atsevišķas cilvēku grupas. “Pirmkārt, tie, protams, ir pensionāri, bērni un mazbērni, skolēni un pilna laika studējošie. Personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki. Un tad ir vēl vairākas sociālās grupas,” pastāstīja Čakša. Piemēram, orgānu donori, politiski represētie, klosteros mītošie mūki un mūķenes, cilvēktirdzniecibas upuri un citi.
Cilvēkiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, lai nākamgad saņemtu pilno medicīniskās palīdzības grozu, šogad jāiemaksā 1% no minimālās mēnešalgas jeb nedaudz vairāk par 51 eiro gadā. Nākamajos divos gados attiecīgi 3% un 5% no minimālās algas (attiecīgi 154 un 258 eiro).
Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no 1.septembra.
Turklāt sociālajām iemaksām jābūt savlaicīgām – vismaz trīs mēnešus pirms pakalpojuma saņemšanas – nevis tikai tajā brīdī, kad ir vajadzība.
"Ja viņi veic šogad iemaksas, tad tie nākošie trīs mēneši viņiem būs apdrošināti. Ja šogad nekas nav maksāts un nākošgad 1.janvārī vajag pakalpojumu, tad maksā uzreiz 51 eiro un 154 eiro," skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Līdz ar šādām izmaiņām mediķiem nekas daudz nemainoties. “Izņemot to, ka būs informācija par to, kurā grupā iekļauts pacients. (..) Viņa darbs ar pacientu praktiski nemainās,” Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.
Tam gan nepiekrita Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, kura norādīja, ka ģimenes ārstiem nāksies skaidrot pacientiem, kāpēc kādi izmeklējumi varētu būt par maksu. “Un, ja viņš nevar samaksāt, mēs pie šīs diagnozes netiekam, pie ārstēšanas netiekam. Ko darīt?” pauda Veide.
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārēji iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summa mēnesī.
