Atbalsta izmaiņas invaliditātes pensijas pārrēķināšanā; pārējos grozījumus atliek

Ministri otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēmuši lēmumu atbalstīt izmaiņas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtībā, kas saistītas ar Satversmes tiesas spriedumu.

Tomēr pārējo Labklājības ministrijas (LM) rosināto pensiju likuma grozījumu, kas paredzēja vairākas izmaiņas, izskatīšana atlikta uz augustu, kad tiks skatīti visu citu ministriju pieprasījumi nākamo gadu budžetiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc vairāku stundu ilgās Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas, žurnālistiem komentējot valdības lēmumu, piekrita, ka galvenā grozījumu būtība netika atbalstīta. "Mums bija diezgan svarīgi visus šos jautājumus uzsākt jau šobrīd, lai [Valsts sociālās apdrošināšanas] aģentūra varētu uzsākt savu darbību saistībā ar pensiju indeksāciju, kas sākas 1.oktobrī," viņš sacīja.

Taujāts, vai līdz ar pensiju indeksācijas un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu atlikšanu nedraud pensionāru protesti, ministrs atbildēja, ka "mums ir jāmaina lineārā domāšana valstī, nedrīkstam kopā sasist vairākas kategorijas - skolotājus, policistus, pensionārus. Ja vieniem pieliks, tad otriem atņems. Tā mēs ātri un tāli uz priekšu netiksim".

"Bet es ceru, ka diskusijas augustā būs pietiekoši saprātīgas," viņš piebilda.

Augulis atklāja, ka pensiju likuma grozījumus atbalstīja visi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), tomēr no pārējiem atbalsta nebija. "Bet mēs pilnīgi labi saprotam situāciju, kāda mums var veidoties ar nākamā gada budžetu, pēc tam budžeti pieļauj ,un tad mēģināsim par to pārliecināt," viņš pauda.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") norādīja, ka valdība ir piekritusi tam, ka nepieciešams risināt ar pensijām saistītos sasāpējušos jautājumus, tomēr šā gada budžeta kontekstā tas neesot iespējams.

"Tam ir jābūt kontekstā ar 2016.-2018.gada budžetiemi. Ir jāsagaida pārējo ministru piedāvājumi jauno budžeta iniciatīvās, Finanšu ministrijai ir jāapkopo finansiālās iespējas, un tad augustā kopā ar visu valdības deklarāciju, visu ministru iesniegumiem mēs risināsim šo situāciju," komentēja Reirs.

"Saistībā ar esošo likumdošanu valdība nevar grozīt starplaikos budžetus, un vienīgā iespēja, kā šo lietu darīt, ir izskatot ikgadējos budžetus, grozīt arī vidējā termiņa budžetus. Arī pārējām nozarēm ir nepieciešams finansējums, un būtu tikai godīgi no valdības puses ļaut visiem ministriem iesniegt šos pieprasījumus, kas ir noteikti līdz 1.jūnijam. Un tad, apkopojot pieprasījumus, veidot nākamā gada budžetu," pauda ministrs.

Iepriekš valdība divas reizes atlika lēmuma pieņemšanu par pensiju likuma grozījumiem. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no IKP, tādēļ tā pauda izbrīnu par šādām iniciatīvām.

Finanšu ministrijā aģentūra BNS uzzināja, ka tā atbalsta to, ka LM virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus, kas saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi un pasākumus, kam ir fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu. Savukārt visas parējās ministrijas ieceres jāskata nākamā gada budžetu sagatavošanas procesā, izskatot kopā ar visām pārējām valdības prioritātēm. Valdība darbu pie nākamā gada budžeta sāks maija beigās.

12.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka premjere, finanšu ministrs un Saeimas pārstāvji ir vienojušies par iespēju pensiju likuma grozījumus sadalīt, jo steidzami ir jāpilnveido pensiju pārrēķināšanas kārtība cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, jo izmaiņām ir jāstājas spēkā 1.jūlijā. Tās jāveic pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Jau ziņots, ka LM izstrādātie grozījumi paredz vairākas izmaiņas. No 2015.gada 1.jūlija rosinātas izmaiņas pensiju indeksācijā, turpmāk indeksācijā piemērojot 50% no vidējā iemaksu algas pieauguma pašlaik esošo 25% vietā, kā arī invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtība saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu.

Grozījumi paredz izmaiņas pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtībā, nofiksējot kapitāla indeksu, lai tas turpmāk nebūtu zemāks par skaitli "1". Šīs izmaiņas stātos spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

No 2016.gada 1.janvāra bija plānots pārrēķināt pensijas, kuras skāra negatīvais indekss ekonomiskās krīzes dēļ.

LM iepriekš informēja, ka personām, kurām pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli "1", pensiju paredzēts pārrēķināt un palielināto pensijas apmēru sākt izmaksāt:

2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2016.gada janvāra;

2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2017.gada janvāra;

2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas  – no 2018.gada janvāra.

Pensijas starpība par iepriekšējo periodu netiktu maksāta.

Ja visas izmaiņas gūtu atbalstu, pēc LM aprēķiniem, šogad tam papildus vajadzēs 1,6 miljonus vairāk, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gada budžetu, - 72,9 miljonus eiro vairāk, 2017.gadā - 150,7 miljonus vairāk, 2018.gadā - 246,5 miljonus vairāk attiecībā pret šā gada plānotajiem izdevumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti