Aizvadītajā nedēļā sociālajos medijos daudzi dalījās ar kādu ierakstu, kurā tagadējie četrdesmitgadnieki biedēti, ka pensiju viņiem nebūs:
"Pēc 1983. gada dzimušie uz pensiju neceriet, nebūs!!! Maksājiet nodokļus, bet uz pensiju neceriet!"
Līdzīgi apgalvojumi tīmeklī izskan ik pa laikam, tāpēc "Re:Check" meklēja skaidrojumu. Pamatojoties uz demogrāfijas rādītājiem, iespējams prognozēt, cik daudz saņems cilvēki, kuriem pensijas vecums vēl salīdzinoši tālu. Šādas prognozes katrai dalībvalstij gatavo Eiropas Komisija (EK).
"Mums, cilvēkam aizejot pensijā un aprēķinot pensiju, viens no rādītājiem ir paredzamais mūža ilgums," skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Stabiņa stāstīja, ka pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, piemēram, 2070. gadā mūža ilgums būs pieaudzis par 12 gadiem un pensijas vecumā tas būs arī pieaudzis vidēji par septiņiem gadiem.
"Līdz ar to, cilvēkam aizejot pensijā, šis pensiju kapitāls tiek dalīts ar paredzamo mūža ilgumu (..), cilvēkam dzīvojot ilgāk, šis paredzamais mūža ilgums ir ilgāks un šis dalītājs ir lielāks," klāstīja LM pārstāve.
Pensiju aprēķinu ietekmē arī algas, darbaspēka un iemaksu veicēju attīstības tendences, un arī tās atkarīgas no demogrāfijas.
Cilvēki, kas pensionējas tagad, pensijā saņem ap 40% no pēdējā darba gada algas – ar nosacījumu, ja maksātas sociālās iemaksas un bijis vismaz 40 darba gadu stāžs. Tiem, kam pašlaik ir ap 30 gadiem, pensionējoties šis atvietojuma līmenis saskaņā ar EK prognozēm varētu būt vairs tikai 30%. Latvijas Banka pirms sešiem gadiem prognozēja, ka 2060. gadā aizvietojamības koeficients varētu būt tikai 18% pret vidējo atalgojumu valstī.
Tātad, salīdzinot ar algu līmeni, pensijas būs mazākas nekā tagad. Taču nav pamata teikt, ka pensiju nebūs vispār.
"Vecuma pensija ir cilvēka visa darba mūža ieguldījuma rezultāts, un valsts pensiju sistēmai savas uzņemtās saistības pret nākotnes pensionāriem – ne tikai pret šodienas, bet arī nākotnes pensionāriem – ir jāpilda, un tās tiks pildītas," norādīja LM pārstāve.
Lai pensija būtu lielāka, cilvēkam jāveic sociālās iemaksas no visiem ienākumiem. Savukārt valdība mazo nākotnes pensiju problēmu daļēji var risināt, ieviešot tā saucamo bāzes pensiju, ko papildus nopelnītajai pensijai maksātu visiem un no valsts pamatbudžeta.
Aizvadītajās nedēļās par pensijām daudz sanācis izteikties arī labklājības ministram Uldim Augulim, kurš kandidē arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dažādās intervijās viņam jautāja par ieceri indeksēt visas vecuma pensijas. Raidījuma "Krustpunktā" vadītāja Māra Jansone norādīja uz deviņdesmitajos gados pieļauto iespēju īsā laikā veikt ļoti lielas iemaksas, kas ļauj pensijā saņemt padsmit un vairāk tūkstošus.
"Un cilvēki izmantoja šo robu likumā un dabūja šīs lielās pensijas, kopumā tomēr nenopelnot. Un klausītāji mums jautā, vai ir godīgi uz visām, arī ļoti lielajām pensijām, attiecināt indeksāciju, kā ir paredzēts," norādīja Latvijas Radio žurnāliste.
Ministrs atbildēja, ka ar iemaksu griestiem milzīgo pensiju iespēja ir novērsta. Viņš uzskatot, ka godīgi būtu indeksēt visas pensijas, un minēja vēl kādu argumentu.
"Ja mēs paskatāmies kopumā, virs 1000 eiro pensijas ir 2%, kas uz sociālo budžetu neatstāj lielu vai varbūt tik lielu ietekmi, kā mums liekas."
To pašu Augulis teica vēl nedēļu iepriekš TV Rīga24 raidījumā "Ziņu tops".
"Nu, mēs esam sarēķinājuši krustām šķērsām. Kā es arī teicu, tad tie lielo pensiju, ja tā varam nosacīti teikt, saņēmēji, kas saņem pensijas virs 1000 eiro, tie ir divi procenti."
Taču tā nav taisnība. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publiski pieejamajos datos redzams, ka pērn decembrī pensijas virs 1000 eiro saņēma 6,75% jeb gandrīz 30 tūkstoši vecuma pensionāru. Pašlaik tie ir jau 7%. Tātad trīsarpus reižu vairāk, nekā minēja ministrs.
"Re:Check" jautāja Auguļa birojam un arī ministram pašam, kādus datus viņš izmanto, aizstāvot visu pensiju indeksāciju. Taču atbilde netika saņemta.
