Panorāma

U. Magoņa kukuļošanas lietā liecina apsūdzētie

Panorāma

Mūžībā aizgājis akadēmiķis Jānis Stradiņš

Ārstu darba laiku nekontrolē

Ārstu darba laiku nekontrolē

Milzīgu rezonansi sociālajos tīklos izraisījis ārsta reanimatologa Roberta Fūrmaņa ieraksts, kurā viņš sveicina Saeimas deputātus un norāda, ka strādā 32 stundas no vietas. Vienā darba vietā strādāt tik ilgas stundas likums neatļauj, bet nav noslēpums, ka ārsti vienlaikus strādā divās, trīs un pat vairāk vietās. Vai to kāds kontrolē? Un vai noguruši ārsti neapdraud pacientus?

Vakar ārsti atkal piketēja pie Saeimas par mazajām algām, lielo slodzi un izdegšanu. Komentējot to, kāpēc pats piketā nepiedalās, ārsts reanimatologs Roberts Fūrmanis vakar "Twitter" vērsās pie deputātiem ar tekstu - 32 stundas aiz muguras, bet vēl tikpat daudz priekšā.

"Man personīgi tā nav ikdiena, bet ir neparedzētas situācijas, kad nākas no viena darba braukt uz citu darbu, pēc tam vēl uz citu darbu, līdz ar to parasti šīs stundas nesavācas vienā darba vietā, bet tās stundas savācas pa vairākām darba vietām," skaidroja Fūrmanis.

Dakteris Fūrmanis ikdienā strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, tagad tajā paņēmis dažu nedēļu atvaļinājumu, strādā arī Jūrmalas slimnīcā par anesteziologu un vēl kādā privātā veselības aprūpes iestādē. Kopā reizēm sanāk pēc diennakts dežūras vienā vietā, doties uzreiz uz nākamo, lai vairāk nopelnītu.

"Ja nakts laikā nav darba, tad, protams, ir iespēja pagulēt, bet jebkurā gadījumā tā ir atrašanās darba vietā. Ja es sajustu savā darbā, ka es nespēju koncentrēties un mana rīcība varētu apdraudēt cilvēku dzīvību, tad es noteikti atteiktos veikt šo darbu," pauda Fūrmanis.

Jebkurš papildu darbs ir jāsaskaņo ar pamata darba devēju, kurš teorētiski ir līdzatbildīgs par to, vai darbinieks ir atpūties un neapdraud pacientu dzīvību un veselību. Taču realitātē to, cik stundas ārsts nostrādā vienā, otrā un vēl kādā citā darba vietā, neviens nesaskaita.

"Ko darbinieki dara iepriekšējā dienā vai dara nākamajā dienā, vai brīvajā laikā, mēs nevaram kontrolēt. Nav tādu mehānismu. Nav arī tāda regulējuma, kas pieprasītu mums to darīt. Tas tā ir, ka dakteri mēdz no vienas darba vietas iet uz otru, un tā ir varbūt individuāla atbildība, cik daudz viņš var uzņemties," atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Tas esot jautājums par naudu. Ārstu algas aug, taču ar to aizvien nepietiekot. Līdz ar to, kā norāda Veselības ministrijā, Latvijas likums ļauj ārstiem, kas ir enerģiskāki un ar lielāku misijas apziņu, strādāt vairāk. Piemēram, Vācijā pacientu drošības nolūkos tas ir aizliegts.

"Ja es esmu strādājusi, es atnāku mājās un man ir jābūt 11 stundu brīdim, kad es palieku mājās, un tikai tad es varu strādāt. Jo, ja es esmu tik piekususi, tad es varu apdraudēt pacientu. Latvijā tā nav bijis. Latvijā es esmu strādājusi 26 stundas, 30 stundas, 32 stundas. Un nevienu tas nekad nav interesējis, cik es stundas esmu strādājusi," teica Berlīnes Sirds centra anestezioloģe Kristīne Pitkeviča.

Problēmu ministrijā gan apzinoties un norāda, ka plāno arī turpmāk ārstu algas palielināt, lai viņi nerautos vairākos darbos pēc kārtas. Tāpat pārskatīšot slimnīcu tīklu un tur, kur pakalpojumus speciālistu trūkuma dēļ nevar nodrošināt, tos varētu likvidēt.

"Ir jāsaprot tas, ka cilvēks, kurš ir pārstrādājies, gan viņa reakcija, gan spēja veikt savus pienākumus visaugstākajā līmenī tomēr ir traucēta," norādīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Vaicāts par pacientu drošību un vajadzību uzskaitīt ārstu reāli nostrādātās stundas, Šneiders atbild, ka tas esot plašākas diskusijas jautājums un katra paša atbildība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti