ĪSUMĀ:
- Cilvēki ar Covid-19 saslimst arī slimnīcā.
- Īpaši aktuāli tas ir lielajās universitātes slimnīcās.
- Stradiņa slimnīcā lēš, ka pacientiem var gadīties ierasties vēl tikai inkubācijas periodā, kad uzrāda negatīvu testu.
- Slimnīcās nav vienāda standarta, kā ierobežot iekšējus Covid-19 uzliesmojumus.
- Slimnīcās norāda, ka standartus nemaz nevarētu ievērot infrastruktūras dēļ.
- VM norāda, ka ilgā inkubācijas perioda dēļ nevar noteikt, vai cilvēks inficējies slimnīcā.
- VM plāno vēl stingrāk nodalīt pacientu plūsmas.
Ārstniecības iestādes kā iespējamā inficēšanās vieta ir aktuāls jautājums jau no pandēmijas sākuma, norādīja Rīgas Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.
“Globāli tas nav mainījies. Ja cilvēks ir bijis slimnīcā, viņš varētu būt potenciāli infekciozs. Un šinī aspektā tas, ko mēs esam [secinājuši], ka tā ir mūsu problēma. Es domāju, ka arī visās Latvijas slimnīcās un visā Eiropā tas tā ir,” viņš atzina.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) secina, ka līdz janvāra beigām vairāk nekā 1600 Covid-19 gadījumi varētu būt saistīti ar šīs infekcijas iegūšanu ārstniecības iestādē kā pacientiem. Turklāt nav tādas nedēļas, kad šādu gadījumu nebūtu. Gada pirmajās divās nedēļās tādu bija pa 130, bet janvāra trešajā – 150.
SPKC speciāliste Santa Pildava skaidroja: “Lielākoties, 95% gadījumu, mēs runājam par stacionārām ārstniecības iestādēm, jo tajās vēl kaut cik mēs varam pierādīt iespējamību, ka tā inficēšanās ir notikusi tur. Jo par ambulatorām iestādēm pacients tikai var izteikt aizdomas – es biju pie ārsta, iespējams, ka es tur inficējos. Bet apstiprināt to ir ļoti sarežģīti. Tad ir jābūt, ka arī ārsts ir bijis pozitīvs un tas cilvēks tur ir bijis, un tad pastāv iespēja, ka viņš tur inficējās.”
Risks saslimt esot līdzīgs visās slimnīcās neatkarīgi no reģiona vai slimnīcas līmeņa. Vairāk šādu gadījumu gan esot lielajās universitātes slimnīcās. “Bet tur arī pacientu īpatsvars ir daudz lielāks, un negribētos teikt, ka tur ir sliktāka aprūpe vai lielāka iespējas inficēties; tur vienkārši ir daudz lielāka pacietu plūsma, un arī Covid-19 inficēto pacientu tur ir krietni vairāk,” piebilda Pildava.
Vienā no universitātes slimnīcām – Stradiņa slimnīcā atzina, ka tādi gadījumi ir katru nedēļu. “Un tad tas darbs ir mūsu infektologu grupai, kura mēģina atsekot, kā tas ir varējis notikt, kāpēc un kur,” stāstīja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Darbinieks kā infekcijas iznēsātājs visdrīzāk esot tad, ja Covid-19 kādā nodaļā uzliesmo teju vienlaicīgi vairākās palātās. Bet tāds gadījums slimnīcā esot bijis viens, un arī – ne pēdējā laikā. Biežāki esot nelieli uzliesmojumi vienas palātas ietvaros. Bet tas savukārt nozīmējot, ka sākotnējam sietam ar testu un tranzīta jeb novērošanas nodaļu kāds ticis cauri vēl Covid-19 inkubācijas periodā.
“Iespēju izslēgt, ka infekcija neienāk slimnīcā, mēs nekādi nevaram, jo tas no mums prasītu stacionēt katru pacientu individuālā palātā. Protams, ka tas nav iespējams.
Mēs esam ievērojuši visas epidemioloģiskās normas, distances pacientu gultām, pēc iespējas izretinājuši visu, un tomēr,” secināja Stradiņa slimnīcas pārstāve.
Arī Austrumu slimnīcā norādīja, ka ilgā inkubācijas perioda dēļ, kas ir līdz pat 14 dienām, izslēgt Covid-19 nokļūšanu ne-Covid-19 nodaļās vispār nav iespējams. “Es laikam nebūšu oriģināls, pateikšu, ka jebkurā mūsu slimnīcas nodaļā ir bijuši uzliesmojumi. Lielāki, mazāki; ir bijis, ka mēs nodaļas taisām ciet, un ir bijis, ka tur ir viens, divi cilvēki [ar Covid-19], un mēs tiekam galā ļoti labi, bez smagām sekām,” sacīja Liepiņš.
Slimnīcās nav vienota standarta
No vairākās slimnīcās stāstītā gan "De facto" nākas secināt, ka nav vienota standarta tālākai rīcībai, konstatējot kādā palātā Covid-19. Inficētais pacients var tikt nošķirts uzreiz vai pēc vairākām stundām. Visi palātā esošie var tikt pārvesti uz citu nodaļu. Bet tikpat labi tiek atstāti turpat, bet ar brīdinājumu personālam, ka tur jāievēro pastiprināti drošības pasākumi.
Slimnīcās saka – strikti noteikumi bez iespējas tos pielāgot nemaz nebūtu īstenojami.
Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš pastāstīja: “Vairums mūsu slimnīcu nav iepriekš veidotas tā, ka tur būs jāievēro tik strikti epidemioloģiskie režīmi. Piemēram, mūsu slimnīcai pēdējais korpuss nodots ir 1988. gadā, un tad tās pielāgošanās spējas tām epidemioloģiskajām vajadzībām nav tik plašas. Nu, tad ir tās variācijas, jā, diemžēl.”
Arī ilgāka atvesto pacientu novērošana neesot risinājums, jo svarīgi arī pietiekoši ātri uzsākt ārstēšanu. Turklāt nav reti tie gadījumi, kad ne tikai pirmais, bet arī nākamie Covid-19 testi, pat neraugoties uz tipiskām pazīmēm, slimību neuzrāda. “Viņam ir klīnika, viņam ir radioloģiskā atradne, un viņam taisa analīzes reizes četras, piecas, un viņš ir negatīvs. Un tā ir sestā reize, kad parāda. Un pacients jau nevar atrasties tik ilgi kaut kādā novērošanas nodaļā, tas nav reāli,” secināja Liepājas reģionālās slimnīcās vadītājs Edvīns Striks.
Bez atsevišķiem epidemioloģiskās izmeklēšanas gadījumiem pašās slimnīcās padziļinātas analīzes par šo situāciju valstī kopumā nav bijis. Veselības inspekcijā norāda, ka slimnīcās šobrīd nemaz netiekot, bet attālināti izskatot sūdzības, tostarp par pacientu nenošķiršanu, bet secinājumu un līdz ar to komentāru vēl nav.
Veselības ministrijā, no vienas puses, problēmu atzīst, no otras – arī norāda uz zināmu neizbēgamību. Ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Sanita Janka, vērtējot slimnīcās saslimušo skaitu, sacīja: “Es domāju, kas tas ir gana liels skaitlis, jo šeit pacienti tomēr atrodas ārstniecības personu uzraudzībā.
Bet tomēr mēs nevaram simtprocentīgi apgalvot, ka viņi ir inficējušies ārstniecības iestādē.
Varbūt tas ir noticis pirms ārstniecības iestādes, jo šai slimībai inkubācijas periods ir no 5–14 dienām. Un pacients var kļūt Covid-19 pozitīvs arī tad, kad pacientam šo simptomu nemaz nav.”
Veselības ministrija gan plānojot vēl jaunus pasākums, vēl stingrāk nodalot pacientu plūsmas, prasot arī papildu naudu novērošanas gultām, lai aprite tajās nebūtu jāsteidzina. Taču izmaiņas slimnīcu infrastruktūrā neesot ātri risināmas.
Slimnīcas nav izplatītākā inficēšanās vieta ar Covid-19. No atklātajiem gadījumiem, runājot tieši par pacientiem, tie ir 3% no kopējā inficēto skaita. Tomēr atšķirībā no citām vietām, tas nav izvēles jautājums, piemēram, apmeklēt publisku vietu vai ne.
