“Sestdien agri no rīta braucām ar sievu no Rēzeknes uz Rīgu, un dzīvnieks pēkšņi parādījās no labās puses un ieskrēja mašīnai spārnā,” stāsta Edgars, viņš ir pieredzējis autovadītājs. Nesen viņa vadītajā automašīnā uz šosejas ietriecās stirna, izraisot ceļu satiksmes negadījumu. “Mašīna no ceļa nenobrauca, es vienkārši bremzēju. Mašīna apstājās ceļa malā, bet dzīvnieks ieskrēja ceļmalas zālē. Trieciens bija diezgan spēcīgs, līdz ar to domāju, ka stirna gāja bojā tālāk no ceļa.”
Latgales reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas inspektors Edgars Greivulis atzīst, ka ar katru gadu to satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki, pieaug. Šogad pierobežā, bijušā Ludzas rajona teritorijā vien notikuši jau 97 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 22 saistīti ar meža dzīvnieku notriekšanu uz ceļa. Tikai dažos gadījumos tie ir bijuši aļņi, zem auto riepām visbiežāk nonāk stirnas.
Edgars Greivulis atklāj - policijas redzeslokā visbiežāk nonāk tie negadījumi, kuros cietuši apdrošināti transporta līdzekļi. Taču gadās, ka par negadījumu informē arī mašīnu īpašnieki bez KASKO apdrošināšanas:
“Tie ir pārsvarā gados vecāki cilvēki, kuri uzskata, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums un par to ir jāinformē policija. Mēs izbraucam, reģistrējam šo negadījumu un sazvanāmies ar Meža dienestu, lai no brauktuves tiktu novākts bojā gājušais meža dzīvnieks.”
Taču reģistrētie bojā gājušie meža dzīvnieki īstenībā esot tikai aisberga redzamā daļa. Par negadījumiem, kur cietuši mazāki meža zvēri, ne policija, ne citas atbildīgās institūcijas nekad arī neuzzina.
“Cilvēki mazākus notriektos dzīvniekus vienkārši vai nu aizvāc no ceļa braucamās daļas, vai aizved uz mājām un par to neziņo. To jau izkontrolēt nevar, jo negadījumi nereti notiek bez liecinieku klātbūtnes gan uz lielajiem, gan uz lauku ceļiem,'' saka Greivulis.
Austrumlatgales virsmežniecības medību inženiere medību jautājumos Lorija Pozņakova piekrīt tam, ka dzīvnieku, īpaši aļņu un un stirnu populācija, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, visā valstī ir palielinājusies. Attiecīgi pieaudzis arī uz ceļiem bojā gājušo dzīvnieku skaits.
“Runājot par Austrumlatgales virsmežniecībā notriekto dzīvnieku sugām, situācija ir diezgan līdzīga kā iepriekšējos gados. Iepriekšējā medību sezonā pie mums bija reģistrēts notriekts 21 alnis, 68 stirnas, 3 mežacūkas. Un šajā medību sezonā, kas iesākās aprīlī, ir reģistrēti notriekti 5 aļņi, 24 stirnas, 1 mežacūka. Tas ir liels skaitlis, bet jārēķinās ar to, ka mēs par daudziem gadījumiem nesaņemam informāciju," klāsta Pozņakova.
Sava statistika par transportlīdzekļu sadursmes sekām ar meža dzīvniekiem ir apdrošinātājiem. Kā uzsver apdrošināšanas sabiedrības ''BALTA'' pārstāvis Kristaps Liecinieks, ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka
negadījumos ar cietušajiem traumas gūst ne tikai autovadītājs, bet arī pasažieris.
Šī gada sākumā Ceļu satiksmes drošības padome, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti meža dzīvnieki, ir piešķīrusi finansējumu divu pilotprojektu ieviešanai ar mērķi uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem.
“Šajā gadā ir uzsākti divi pilotprojekti, kuru ietvaros valsts ceļu tīklā izmēģināsim tehnoloģijas, kas palīdz novērst sadursmes ar dzīvniekiem. Ir izvēlēti divi posmi - viens uz Ventspils šosejas no Ķemeru meža līdz Ozolpilij, un otrs - uz Jelgavas šosejas, kuri tiks aprīkoti ar jaunajām tehnoloģijām,” saka "Latvijas Valsts ceļu'' pārstāve Anna Kononova.
Jau šī gada rudenī uz Ventspils šosejas tiks uzstādīti signālstabiņi ar meža dzīvnieku atbaidītājiem, kas reaģēs uz automašīnu gaismām. Savukārt uz Jelgavas šosejas uzstādīs ceļu ierobežojošo žogu ar pārtraukumiem. Tiesa, abu projektu tālākais liktenis ir atkarīgs no turpmākā finansējuma ''Latvijas Valsts ceļiem''.
Pērn Latvijā kopumā reģistrēti 620 ceļu satiksmes negadījumi, par kuru iemeslu ir kļuvuši uz ceļa braucamās daļas nonākušie meža dzīvnieki. Tajos cietuši 80, bet bojā gājuši divi cilvēki.
