Zvērinātu notāru padome informēja, ka Latvijā ārlaulībā ik gadu dzimst vairāk nekā 400 bērnu. Līdz ar to padome nolēma sākt runāt ar sabiedrību par nereģistrēto attiecību plusiem un mīnusiem. Kam jāpievērš uzmanība, dzīvojot nereģistrētās un reģistrētas attiecībās, to šajās Notāru dienās 111 birojos 30 pilsētās bez maksas skaidros zvērināti notāri.
„Kad mēs respondentiem jautājam, vai zināt gadījumus, kur šāda kopdzīve beigusies traumatiski, cilvēki izrādās izlikti uz ielas, nav saņēmuši mantojumus, bērni palikuši bez uzturlīdzekļiem. Aptauja atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju zina šādus gadījumus, un tikai 20% saka - nē. Mēs redzam, ka attieksme pret oficiālo laulību ir jāmaina,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts garantē zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki, saka tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība). „Tā ir runa sabiedrībā par attieksmi vienam pret otru - kādā veidā mēs attiecības uzsākam, kā veidojam jaunas,” saka Broka.
Tieslietu ministre uzskata, ka viens no iespējamajiem risinājumiem, kā nereģistrētiem pāriem atvieglot attiecību sakārtošanu, varētu būt laulību reģistrācija pie notāra – kā tas ir Igaunijā. „Kolēģi Igaunijā jau laulā trīs gadus, šis pakalpojums kļūst aizvien pieprasītāks. Notāru birojos gan nebūs ceremoniju – tur būs tiesisku aspektu izvērtēšana kopā ar pāri. Varbūt tas ir nepieciešams sabiedrībai,” skaidro LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča.
Kā rāda aptauja rāda, 20% respondentu atzīst, ka pozitīvi vērtē laulību slēgšanu pie notāra.
Nesen ieviestā laulību šķiršanas prakse pie notāra arī ir sevi attaisnojusi – jau sen izirušās ģimenes saites tūdaļ metās noformēt vairāki tūkstoši cilvēku. Savukārt laulības pērn reģistrējuši 11,5 tūkstoši pāru – par 800 pāriem vairāk, nekā pirms trim gadiem.
