Anglikāņi Baznīcu naktī durvis vērs par spīti oficiālo konfesiju noraidošajai attieksmei

Lai gan trīs lielāko tradicionālo konfesiju vadītāji un jo īpaši katoļu galvenie gani aizlieguši Anglikāņu baznīcai piedalīties pēc trim nedēļām gaidāmās Baznīcu nakts oficiālajos pasākumos, Anglikāņu baznīcas durvis 5. jūnija vakarā būs atvērtas. Tieši baznīcas atvērtība pret visu citādo ir galvenais iegansts, kāpēc tradicionālās konfesijas atšķirībā no pērnā gada šopavasar izlēmušas savā pulciņā anglikāņus neņemt.

Piektdien, 5.jūnijā, kultūras notikums «Baznīcu nakts» risināsies 36 baznīcās Rīgā un 100 baznīcās citviet visā Latvijā. No pulksten sešiem vakarā cilvēki būs aicināti iepazīt Latvijas dievnamu un klosteru kultūras un garīgo mantojumu.

Desmit gadu Eiropā zināmais pasākums Latvijā pirmo reizi notika pērn, kad 46 Rīgas dievnamus apmeklēja ap 20 000 interesentu. Vēl pēc pusnakts atvērtas bija arī Anglikāņu baznīcas durvis, stāsta baznīcas vadītāja Latvijā Jāna Jēruma-Grīnberga.

„Simtiem cilvēku nāca. Mums ir ļoti pazīstama ērģelniece Kristīne Adamaite un viņas studente spēlēja līdz un pēc pusnakts. Mēs, protams, arī šogad vērsim vaļā savas durvis un aicināsim cilvēkus pie mums. Lai arī neesam daļa no oficiālā pasākuma, mēs tomēr uzskatām, ka mēs esam baznīca un ka mēs drīkstam vērt vaļā savas durvis, kad to vēlamies,” saka Jēruma–Grīnberga.

Aprīļa otrajā pusē Anglikāņu baznīca saņēma atteikumu oficiālai dalībai Baznīcu naktī. To noteikuši trīs galveno tradicionālo konfesiju vadītāji. „Viņi bija saņēmuši vēstuli no [katoļu] arhibīskapa [Zbigņeva] Stankeviča, kas viņiem savu viedokli bija izklāstījis un līdz ar to viņi bija spiesti atteikt līdzdalību. Protams, tas mūs sāpināja un pārsteidza. Mani pārsteidza, ka var izslēgt anglikāņus, kas visā pasaulē ir viena no visekumēniskākajām konfesijām un, protams, kādā veidā tas notika – tikās šīs trīs konfesijas un izlēma. Mēs tomēr esam atvērta draudze un aicinām visus pie sevis un nešķirojam cilvēkus, un tas varbūt kādam liekas nepieņemami,” saka Jēruma–Grīnberga.

To apstiprina bijušais katoļu arhibīskaps kardināls Jānis Pujats. Bez lielas tincināšanas viņš atklāj galveno argumentu.

„Izņēma, jo anglikāņi morāliskās lietās ir atkāpušies no evaņģēlija. Es domāju, ka homoseksuāliem cilvēkiem vajadzētu pieskaņoties evaņģēlijam. Savādāk sanāk pretruna. (..) Tas nozīmētu, ka jāievēro sestais un devītais bauslis,” saka Pujats.

Pujāta minētie baušļi ir «Tev nebūs laulību pārkāpt» un «Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu». Runa ir par tiklu un šķīstu dzīvošanu. Iespējams, homoseksualitātes jautājums katoļu un citu tradicionālo konfesiju dienaskārtībā īpaši tiek aktualizēts vasarā Rīgā gaidāmā Eiropraida kontekstā. Pirms desmit gadiem līdzīgā minoritāšu pasākumā Anglikāņu baznīcā notika dievkalpojums, par kura vadīšanu mācītājs Juris Cālītis tika padzīts no luterāņu baznīcas.

Baznīcu nakts dalībnieku šķirošanu kritizē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, luterāņu mācītājs Ralfs Kokins. „Man šāda lielo, tradicionālo baznīcu pozīcija ir diezgan nesaprotama tāpēc, ka ekumeniskais dialogs paredz tādu elementāru lietu, kā sarunāšanos vienam ar otru, atvērtību otra dažādībai un šīs dažādības pieņemšanu. Vienmēr ir saruna. Bet te izskatās, ka pirms sarunas durvis tiek vienkārši aizvērtas,” norāda Kokins.

Kokins arī uzsver, ka Baznīcu nakts ir vienkāršs kultūras pasākums, kam nav saistības ar teoloģiju un dogmātiku.

Konfesiju vadītāji rudenī sola atgriezties pie ekumēniskā dialoga. Anglikāņu baznīcas vadītāja Jēruma-Grīnberga cer, ka liga ap Baznīcu nakti izrādīsies tikai pārpratums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti