Amatu atstās Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne

Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu 3. oktobrī atstās līdzšinējā vadītāja Aiga Grišāne. Viņa turpmāk būs Eiropas Parlamenta deputātes, bijušās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) palīdze.

ĪSUMĀ:

  • Grišāne: pēdējo 5 gadu darbs KM bijis ļoti intensīvs; vēlas jaunus izaicinājumus un perspektīvas.
  • Viņa izcēla 3 lietas, kas paveiktas ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājas amatā.
  • Tās ir darbs pie mediju likumiem, mediju atbalsta programmas un Ētikas padomes izveides.
  • Līdz jauna vadītāja atrašanai pienākumus pildīs valsts sekretāres vietniece Zane Vāgnere.
  • KM Mediju politikas nodaļā jau ir vakantas vietas; viens konkurss beidzies bez rezultāta.
  • Ministrs Puntulis atzīst: problēmas ar kadriem Mediju politikas nodaļā ir ilgstoši.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga GrišāneKristaps Feldmanis
    Grišāne darbu kā KM Mediju politikas nodaļā sāka 2015. gadā kā juriskonsults, vēlāk nodaļas vadītāja amatā nomainot Robertu Putni.  "(..) Šie ir bijuši jau gandrīz pieci, ļoti, ļoti intensīvi gadi un arī ir sajūta, ka lietas atkārtojas un ir nepieciešams jauns izaicinājums un jaunas perspektīvas arī personiski," skaidroja Grišāne.

     

    KM Mediju politikas nodaļas vadītāja atzina, ka ir trīs lietas, kuras viņa darbā ministrijā vēlētos izcelt. Viena no tām – darbs pie Sabiedrisko mediju likuma, kas paredz strukturālas izmaiņas mediju vidē.

    "Un tur ir divas lietas – gan sabiedrisko mediju pārvaldības reformas, arī diskusijas par sabiedrisko mediju vietu, lomu un nozīmi. Un, protams, arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, kas ir tie lielie, strukturālie risinājumi, kurus mēs esam uzsākuši. Un es ticu, ka, ņemot vērā sabiedrisko mediju un mediju nozīmi vispār demokrātijā, tam arī būs atbalsts nākotnē, piešķirot atbilstošu finansējumu un virzot šo likumu pārvaldības modeli uz priekšu," stāstīja Grišāne.

    Tāpat viņa izcēla mediju atbalsta programmu uzsākšanu. "Proti, atbalsts projektu veidā, atklātu konkursu kārtībā medijiem, pārsvarā virzot atbalstu komerciālajiem medijiem, lai palīdzētu veidot sabiedriski nozīmīgu saturu, tādu saturu, kas ir dārgs, piemēram, pētnieciskā, analītiskā žurnālistika, arī mediju kritika, kas mums iztrūkst mediju vidē kopumā

    un tādējādi gan atbalstot medijus, ļaujot viņiem izdzīvot šajos apstākļos, gan arī virzot uz izcilību, dodot iespēju ieguldīt saturā, ko citādi mediji nevarētu atļauties veidot, bet kas ir ļoti nozīmīgs un vajadzīgs," stāstīja Grišāne.

    Savukārt trešā lieta ir darbs pie Latvijas Mediju ētikas padomes izveides. "Man ir liels gandarījums, ka liela daļa mediju nozares, lielākā daļa spējuši apvienoties Mediju ētikas padomē. Un es ļoti ceru, ka šī padome aktīvi darbosies, lai uzņemtos atbildību par problēmām, kas ir mediju vidē un arī, lai veicinātu pēc iespējas kvalitatīvāku mediju vides attīstību."

    Jautāta, vai ir kas tāds, ko darbā KM nav izdevies izdarīt, Grišāne norādīja, ka šādu darbu ir daudz.

    "Viena lieta, ko mums ir izdevies nokārtot pagaidu režīmā, ir atbalsts drukātajiem medijiem. Nākamajā gadā šī situācija ir atrisināta, finansējums ir rasts. Bet tur mēs esam izstrādes stadijā ziņojumam, kas būs jāvirza, jāsaskaņo un jāpanāk politiskas vienošanās par to, kā mēs nākotnē varam atbalstīt drukātos medijus, kas ir ārkārtīgi nepieciešami, lai mēs saglabātu šo mediju formu un vispār mediju vides daudzveidību Latvijā. Tas ir viens no lielajiem darbiem, kas būs jāturpina un es ceru nodot nākamajiem kolēģiem tādu piedāvājumu, bet tas, protams, būs jādiskutē un par to būs jāpanāk vienošanās un jāspēj panākt atbalsts, arī finansiāls atbalsts jaunajiem atbalsta mehānismiem."

    Viņa atzina, ka KM Mediju politikas nodaļā jau ir vakantas vietas. Nesen noslēdzies konkurss uz nodaļas juriskonsulta amatu, kas beidzies bez rezultāta.

    Saukārt Kultūras ministrija sociālajā tīklā “Facebook” norādīja, ka tuvākajā laikā tiks sludināts atklāts konkurss uz Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu. Līdz jauna nodaļas vadītāja atrašanai atklāta konkursa veidā Mediju politikas nodaļas vadītāja pienākumus pildīs KM valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere.

    Tikmēr Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pirmdien, 23. septembrī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka

    KM Mediju politikas nodaļā jau ilgstoši esot problēmas ar kadriem. Notiekot kadru mainība, esot ļoti grūti atrast kompetentus cilvēkus, un šīs problēmas esot saistītas ar atalgojumu.

    Puntulis norādīja, ka aizvien nav atradis sev padomnieku mediju jautājumos. "Šobrīd pie zināmas kadru mainības Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļā būtu nekorekti runāt par padomnieku (..)," teica kultūras ministrs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti