Lai gan aizsardzības jomas budžets nākamgad pieaugs par 0,1%, nenotiek tik strauja budžeta palielināšana, lai līdz 2020. gadam aizsardzības budžets sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz NATO prasībās. Tomēr vairākas jaunas prioritātes nākamgad izdosies uzsākt īstenot.
„Jā, šis budžets ļauj lēnām uzsākt noteikto prioritāšu un attīstības uzdevumu izpildi, bet tas nav tāds, kāds tika apstiprināts gan aizsardzības koncepcijā, gan vidēja termiņa attīstības plānā un finanšu atbalstā,” saka Graube.
Savukārt Pabriks sacīja, ka Igaunijā, kas ir mazāka valsts par Latviju, spēj aizsardzībai veltīt par aptuveni 160 miljoniem eiro vairāk.
„Man joprojām ir jautājums, kādā veidā mūsu kaimiņvalsts spēj procentuāli atlicināt šos līdzekļus gan izglītībai, gan veselībai, gan ceļiem, gan visām citām nozarēm, netraucējot aizsardzībai attīstīties. Jo es nedomāju, ka Igaunijā nepastāv veselības, izglītības vai kādas citas problēmas. Lielā ziņā, ja mēs neesam salīdzināmi ar Igauniju, tad ar kuru valsti mēs esam salīdzināmi? Līdz ar to šajā aspektā es neesmu apmierināts, bet pozitīvais ir tas, ka jaunu politiku mēs uzsāksim. Un mēs spēsim arī iet uz priekšu ar mūsu bruņoto spēku attīstību.”
