Tāda televīzijas rīcība seko pēc "Aizliegtā paņēmiena" centieniem noskaidrot, pēc kādiem principiem tiek piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Trīszvaigžņu ordenis. Uzzinot, ka televīzijas žurnālisti veic eksperimentu, likumsargi no Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas sāka septiņus mēnešus ilgu kriminālprocesu, iesaistīja Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju, noklausījās žurnālistu telefonsarunas un izsekoja zvanītājus.
Lūgs vērtēt, vai likumsargu rīcība nav bijusi nesamērīga
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pērnvasar sāka operāciju, lai gūtu priekšstatu, kam un par ko piešķir Trīszvaigžņu ordeni. To ik gadu izlemj Valsts prezidenta kancelejai pakļautais Ordeņa kapituls, kas līdz šim nav atklājis, kā notiek izvērtēšana. Tādēļ "Aizliegtā paņēmiena" žurnālisti uzdevās par Ordeņa kapitula pārstāvjiem un aicināja Latvijas pašvaldības izvirzīt kandidātus.
Kā stāsta "Aizliegtā paņēmiena" veidotājs un LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs, par eksperimentu uzzinājis Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, kas vērsies Ģenerālprokuratūrā.
Visvairāk pārsteidzis, ka tāda rīcība sekojusi pēc žurnālistu atzīšanās un eksperimenta pārtraukšanas.
"Ordeņu kapituls mūsu valstī nav nekāda svētā govs. (..) Arī tas mūsdienu demokrātijas apstākļos ir apspriežams jautājums, kā un kādā veidā tas [ordenis] tiek piešķirts. Tas, ko negaidījām, ka par šādām rīcibām varētu sākt kriminālprocesu. Turklāt, nevis tāds mēneša garumā, bet tāds uz septiņiem mēnešiem, kad tiek pratinātas daudzas personas, kaut kas vēl tiek skaidrots ar žurnālistu telefona sarunu noklausīšanos," sašutumu neslēpa LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors.
Raidījuma veidotāji apņēmušies vērsties Tiesībsarga birojā ar lūgumu izvērtēt, vai tāda likumsargu vēršanās pret žurnālisti nav bijusi nesamērīga un pat nevietā.
Advokāts: Kāpj uz tiem pašiem grābekļiem
Kā vērtē zvērināts advokāts Lauris Liepa, šis ir nu jau kārtējais gadījums, kad Latvijas policijas iestādes ir rīkojušās pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību lietās nostiprināto praksi un mūsu valsts likumiem, kas aizliedz žurnālistam atņemt datu nesējus vai noklausīties telefonsarunas ar informācijas avotiem, kas drīkst būt anonīmi.
Tā ir vēlme kontrolēt mediju avotus, saka advokāts Liepa. "Diemžēl, neskatoties uz to, ka Latvijai jau tāda mācība ir bijusi, piemēram, Ilzes Naglas lieta, kur Latvijas valsts ir zaudējusi un samaksājusi kompensāciju, tā tomēr ielauzās žurnālista profesionālajā darbībā... Neskatoties uz šo mācību, tomēr arī Latvijas tiesa diemžēl pārkāpj šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas viennozīmīgi nostiprināto praksi, šo žurnālistu aizsardzību.
Mediji kalpo kā sabiedrības sargsuns, kas neļauj notikt lietām, kas ir neizdevīgas sabiedrībai, kas var kaitēt sabiedrībai," teica Liepa.
Pēc viņa teiktā, vēršanās pret raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālistiem nav tikai "viena atsevišķa medija problēmu gadījums, bet tā ir apdraudējums visai mediju telpai, visiem profesionālajiem žurnālistiem".
Ilze Jaunalksne: Kārtējais uzbrukums žurnālistiem
Policija kā instruments kāda rokās – tā par likumsargu iejaukšanos žurnālistu darbā saka pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Nekā personīga" autore Ilze Jaunalksne. Viņu policija nelikumīgi noklausījās pirms desmit gadiem, par ko policisti arī attiecīgi "samaksāja" ar savām karjerām.
"Tāpēc mani patiešām nepatīkami pāsteidza, ka pret žurnālistu atkal īstenots uzbrukums, šoreiz no Valsts .policijas puses," teica Jaunalksne, norādot –
"Aizliegtā paņēmiena" žurnālistu eksperimenta mērķis ir saprotams, ņemot vērā, ka valsts augstākā apbalvojuma piešķiršana pēdējos gados raisījusi daudz jautājumu.
"Un, ja policija šķērdē savus dārgos resursus, lai noklausītos brīvas preses pārstāvja privātas telefonsarunas, tad man ir tikai viens secinājums – policija neko nav mācījusies no mana gadījuma. Šoreiz tā ir demonstrējusi klaju neprofesionalitāti un iespējams pat, ka ir bijusi instruments kāda rokās," sprieda Jaunalksne.
Bijušais prokuratūras darbinieks Bimbirulis, kas rosināja likumsargu vēršanos pret žurnālistiem, no Valsts prezidenta kancelejas pārcēlies uz valsts finanšu iestādi "Altum". Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādījis, ka viņš uzdevis izvērtēt, vai kriminālprocess pret "Aizliegto paņēmienu" maz izbeigts pamatoti un likumīgi.
