Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem uz tās robežas ar Latviju, savukārt Apvienoto Nāciju augstajam komisāram bēgļu jautājumos ir nekavējoties jāiesaistās šo saistību izpildes nodrošināšanā, uzskata Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
Vēlāk vakarā robežsardzē aģentūru LETA informēja, ka šodien humānu apsvērumu dēļ Latvijas robežas šķērsošana nav tikusi liegta vēl trim cilvēku grupām. Kopumā par nelikumīgu robežas šķērsošanu šodien aizturēti seši pieaugušie un pieci bērni, kuri aizturēti un ievietoti Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.
Viņa aicināja komisāru Filipo Grandi rīkoties, lai Baltkrievija uzņemtos atbildību par cilvēkiem, kas pašlaik bez pajumtes un iztikas atstāti uz tās robežas ar Eiropas Savienības valstīm.
Ministrijā uzsvēra – Baltkrievija šo cilvēku ierašanos savā valstī ir pati organizējusi, un ir kategoriski nepieņemami, ka cilvēki tiek prettiesiski virzīti pāri Latvijas robežai un tiek bloķēta viņu atgriešanās. Golubeva atgādināja, ka Baltkrievija ir arī 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu dalībvalsts un tai ir saistoši tajā noteiktie pienākumi, kā arī 1948. gada ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri ar Baltkrievijas iestāžu "gādību" atrodas pie mūsu robežas Baltkrievijas teritorijā, skaidroja ministrijā.
Iekšlietu ministre turpina konsultācijas ar valdības vadītāju par to, kā nodrošināt pārējo pie Latvijas robežas prettiesiski atstāto cilvēku veselību un dzīvību. Nopietna veselības apdraudējuma gadījumā šiem cilvēkiem ir jāļauj šķērsot robeža, uzsvēra Golubeva.
Ņemot vērā ziņas par 41 cilvēka grupas stāvokli uz robežas, ministre ir aicinājusi premjeru humānu apsvērumu dēļ ļaut viņiem atgriezties savā zemē caur Latvijas teritoriju.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
