Jāzeps ar kundzi dzīvo Rēzeknes novada Pušas pagastā. Tieši Rēzeknes pusē šobrīd ir vislielākā Āfrikas cūku mēra izplatība.
Nedēļas vidū agri no rīta Jāzeps devās sēņot un atrada mirušu mežacūku. “No šejienes var redzēt, kur izgulēts. Re kur, balta zāle. Arī te staigāju, staigāju un domāju, ka akmens. Pagāju tur pa priedēm, un skatos, ka tiešām guļ [mežacūka],” pastāstīja Jāzeps.
Tā kā mirusī mežacūka tika atrasta slapjā vietā, kur izrakt bedri būtu ļoti grūti, Jāzeps, telefoniski saņemot PVD atļauju, mežacūkas ķermeni ar plēves palīdzību pārvilka uz sausāku vietu. Tāpat viņš pirms PVD inspektora atbraukšanas izraka bedri.
PVD Ziemeļlatgales pārvaldē atzina, ka situācija šobrīd ir dramatiska. Ziņojumi par atrastām mirušām mežacūkām ir katru dienu. Ir bijušās dienas, kad PVD veterinārie inspektori brauc pat uz septiņām vietām, lai ņemtu analīzes un konstatētu mežacūkas aprakšanu.
“Ir izveidojusies tāda situācija, ka lielākā daļa no visām atrastajām beigtajām mežacūkām, par ko ir ziņots, ir tieši Ziemeļlatgales uzraudzības teritorijā. Tā ir Balvu, Rēzeknes, Ludzas puse. Un jūlija mēnesī ir ļoti daudz. Tas skaitlis bija ar divām nullēm un pat vairāk,” pastāstīja PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša.
Pārtikas un veterinārajā dienestā arī informēja, ka
pusgada laikā Latvijā ir konstatēts vairāk Āfrikas cūku mēra gadījumu nekā visa pagājušā gada laikā.
Pašlaik notiekošā žoga būvniecība uz Baltkrievijas robežas varot samazināt mežacūku migrāciju, tomēr vīruss ir pārņēmis Latvijas mežus un ar to cīnīties esot ļoti grūti. Arī vakcīnas pret Āfrikas cūku mēri vēl neesot izstrādātas.
Tāpēc PVD lūdz par katru atrasto mežacūku obligāti ziņot. “Informācija tomēr ir pieejama. Kontakttālruņi ir pieejami. Bet, ja iedzīvotājs tiešām nezina kontakttālruni, tad, vēršoties pie medniekiem, viņš šo informāciju noteikti saņems. Mednieki, regulāri medījot mežacūkas, nogādā paraugus uz laboratoriju pārbaudei pie mums uz PVD, un viņi zina kontakttālruņus,” pastāstīja Ņukša.
Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis atklāja, ka dienests papildu finansiālo atbalstu no valdības Āfrikas cūku mēra izplatības samazināšanai neprasīšot. Šobrīd PVD pietiekot iekšējo finanšu resursu. Lai gan meža cūku vidū vīruss izplatās ļoti strauji, tomēr uz šo brīdi plaši saslimstības gadījumi mājas cūku vidū nav konstatēti, norādīja PVD.
- jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
- nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
- cūkām nedrīkst izbarot virtuves atkritumus, zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u.c.;
- ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai neņemt no atklātām ūdenstilpnēm;
- kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;
- pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;
- rūpīgi jādezinficē novietnes teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi;
- ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
KONTEKSTS:
Šogad pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums mājas cūkām tika konstatēts 8. jūlijā Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās vairāk nekā 1500 cūkas ir likvidētas. Pēc tam uzliesmojums mājas cūkām tika konstatēts vēl vienā saimniecībā Rudbāržu pagastā, kur bija 29 cūkas.
Arī Ventspils novada Zlēku pagastā divām mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris.
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmo reizi reģistrēts 2014. gada jūnijā
