Panorāma

Vai jāmaina trauksmes sistēma Latvijā?

Panorāma

«Daimler» lietā kukuļi vairāk nekā sešu miljonu vērtībā

Problēmas seko pedagogiem

86% skolotāju uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē

Lai gan bijušas daudzas tikšanās un darba grupas, pedagogiem vienotu valodu ar nozares vadību joprojām grūti atrast un uzlabojumi, viņuprāt, notiek pārāk lēni. Turklāt lielākā daļa pedagogu pašos pamatos nav apmierināti ar pašreizējo finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un uzskata, ka viņu darbs nav novērtēts.

Nerimstošas diskusijas un, kā atzīst paši pedagogi, katru reizi no jauna mūžseni jautājumi. Tā varētu īsi raksturot kārtējo nozares vadības un pedagogu tikšanos. Saskaņā ar arodbiedrības veiktu aptauju, 86% skolotāju uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē.

Tāpat lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% aptaujāto pedagogu nav apmierināti ar pašreizējo izglītības finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”. Vairāk nekā pusei kopš tā ieviešanas arī samazinājusies darba samaksa. Un paši pedagogi uzskata, ka galvenajiem kritērijiem algas noteikšanā vajadzētu būt iegūtajai izglītībai un stāžam, kas pēc esošā modeļa skolotāju algu ietekmē tikai nedaudz.

„Šeit ir tas moments, ka tajā brīdī – 2009.gadā – tas palīdzēja sakārtot tīklu, ko darīt ar finansējumu, kuru nogrieza milzīgi. Šajā brīdī tas iet ar mīnus zīmi. Tā kā mēs esam pilnīgi un vienoti pret šāda modeļa turpināšanu, kurš nedod neko pozitīvu,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačelsavs Dombrovskis (RP) atzīst, ka šis modelis ir pilnveidojams: „Nevajag steigties ar secinājumiem. Tā sistēma, kura ir, pavisam noteikti ir pilnveidojama. Un tas ir arī tas, ko IZM dara. Mums ir diezgan vērienīga reformu pakete mūsu pedagogu motivācijas sistēmai. Bet tas, ka visas reformas jāīsteno ļoti pārdomājot.”

Arī nozares eksperti norāda – pašreizējais finansēšanas modelis konceptuāli nav slikts. Taču var piekrist, ka tas savā ziņā šķeļ pedagogus un skolu starpā veidojas spriedze cīņā par skolēniem. „Ja mēs saliekam vienā katliņā gan skolas lielajās pilsētās, gan attālās Latvijas vietās, kur mēs vēlamies nodrošināt pieeju izglītība, un arī dzīve ir parādījusi, ka aprēķini nevar notikt pēc vienas un tās pašas formulas. Valsts uzņemas atbildību nodrošināt izglītību un kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam, nenorādot ģimenei, kur ir pareizi dzīvot vai kur ir labāk dzīvot. Un šeit ir ļoti liela loma tieši pašvaldībai, vietējai sabiedrībai, kura šajā modeļa izpildījumā, kad nauda nonāk līdz pašvaldībai, patiesībā uzņemas šo savu daļu no lēmuma, pasakot, kā pārdala esošos līdzekļus,” skaidro izglītības projektu vadītāja Aija Tūna.

No valsts budžeta nākamgad pedagogu algu palielināšanai papildus plānotajiem 240 miljoniem tiek prasīti vēl desmit miljoni latu. Bet turpmāka papildus vēl gandrīz 46 miljoni 2015.gadā un gandrīz simts miljoni 2016.gadā.

Arodbiedrībai gan šķiet, ka uzlabojumi norit pārāk gausi. „Ātrums neapmierina mūs, protams. Mēs priecājamies tas, ka 2014.gadā ar 1.septembri ir pielikts šis 10% pieaugums. Ir labi, ka parādās soļi, un mēs redzam šoreiz ministrijas labo gribu, kādā veidā tā iezīmējas. Bet tas viss ir ļoti lēni, jo nogrieza ļoti ātri,” norāda Mikiško.

Jūlija sākumā pedagogiem vēl paredzēta tikšanās arī ar premjeru.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti