Kamēr simtiem cilvēku steidz iestāties Gaismas pils lasītāju rindās, starp mums dzīvo cilvēki, kuri nekad rokās nav turējuši pat ābeci.
Mana mamma prata lasīt, taču nezinu, kamdēļ neiemācīja to man," atzīst Ramona, kura ir sieviete pusmūžā.
Ramonai ir 38 gadi, viņa neprot ne lasīt, ne rakstīt. Sieviete viena audzina trīspadsmitgadīgus dvīņus - Samantu un Mariku. Bērni pirmos burtus sāka apgūt tikai pirms pāris nedēļām.
Man neko nepateica par skolu," Ramona atrunājas par savu bērnu nelaišanu skolā.
Abi bērni Samanta un Mariks atzīst, ka laikā, kad vienaudži gājuši skolā, viņi spēlējušies un staigājuši ar draugiem.
Šis gadījums parāda, ka runa ir par to, ka no paaudzes paaudzē mamma neprot nodot bērniem nepieciešamo, jo viņai nav prasmes bērnu audzināšanā," sacīja Latvijas Samariešu apvienības pārstāve Gunita Klenberga.
Analfabētisms garīgi veselu cilvēku vidū nav tikai romu tautības problēma, tā ir aktuāla ieslodzīto un trūcīgu cilvēku vidū.
Pirms pāris gadiem tautas skaitīšanas laikā konstatēti vairāk nekā tūkstoš analfabētu.
Lielākā daļa analfbētu bija 70 gadu vecumā un vecāki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairāk nekā puse lasītnepratēju bijušas sievietes, noskaidrots tautas skaitīšanā.
Bieži vien cilvēki bez lasīt un rakstīt prasmes dzīvo blakus kaimiņos.
"Diemžēl ir tā, ka, ja tas neattiecas uz mani, es negribu būt tas, kurš paziņo, jo tā nav mana darīšana," novērojusi Samariešu apvienības pārstāve. Par Ramonas ģimeni kaimiņi sociālajam dienestam nepaziņoja. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ bērni ar sociālā darbinieka palīdzību šogad uzsāka skolas gaitas.
"Interesanti ir skolā," sacīja Samanta, kura iemācījusies uzrakstīt burtus un savu vārdu. Arī 13 gadīgais dvīņubrālis Mariks ir apguvis burtus un ciparus.
Kopīgiem spēkiem var izdarīt daudz. Ja tiek manīts, ka skolas laikā bērni pagalmā skraida un nemācās, nepieciešams ziņot atbildīgajām iestādēm, tā kopīgi skolā samazinot analfabētu skaitu.
