LIZDA vadītāja Inga Vanaga pauda, ka ir vairākkārt piekritusi skolu tīkla reformas nepieciešamībai, jo reformas vajadzību parāda arī demogrāfiskā situācija. Otrdien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie skolu tīkla optimizācijas kritēriji neesot bijuši pilnvērtīgi, jo, pēc Vanagas teiktā, šobrīd kartējums balstās tikai uz kilometru un skolēnu skaitu, neņemot vērā kvalitatīvos kritērijus. Viņa norādīja, ka nepieciešams rēķināties – ir skolas, kuras neizpilda skolēnu skaita kritērijus, tomēr kvalitātes kritēriji ir augstāki nekā blakus skolai, kura atbilst visiem kvantitatīvajiem kritērijiem.
Izstrādājot informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju, IZM būtu jāņem vērā tādi kvalitatīvie kritēriji kā izglītības kvalitātes monitoringa rezultāti, centralizēto eksāmenu rādītāji, iekļaujošās izglītības nodrošinājums, akreditācijas vērtējumi, ar labu pārvaldību saistītie jautājumi, skolas infrastruktūras kvalitāte un materiāltehniskais, kā arī pedagoģisko resursu nodrošinājums, uzskata Vanaga. Tāpat nevarot izslēgt, vai skola pilda īpašu lomu izglītošanas jomā.
Vanaga norādīja, ka šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu, tostarp par finansējuma sadalījumu pašvaldībām, kā arī par to, kā īstenos citu posmu fizisku atrašanos ēkā, ja tiek likvidēts kāds no klašu posmiem.
Arodbiedrībai arī neesot skaidrs, kā tiks nodrošināta pedagogu stabilitāte, jo tā paredz, ka būs skolotāji, kuri strādās abos klašu posmos.
Tāpat Vanaga pauda vēlmi uzzināt, cik provizoriski tiks ietaupīts, optimizējot skolu tīklu, jo šis jautājums vairākkārt esot pieminēts sarunās par pedagogu streika prasību izpildi.
LIVA prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka skolu direktori, līdzīgi kā valdība, varējuši iepazīties ar ministrijas piedāvājumu tikai otrdien, kas radījis ļoti daudz interpretāciju un jautājumu. Un īsti neesot skaidrs, kurš saprot pareizi. Neviens no sadarbības partneriem, pēc Kalvāna paustā, nav piedalījies ministrijas prezentētā piedāvājuma izstrādē.
Kalvāns atzinīgi novērtēja, ka jautājums par skolu tīklu reformu "sāk virzīties uz priekšu", kā arī pauda vēlmi sadarboties ar IZM, izstrādājot informatīvo ziņojumu.
Kalvāns uzskata, ka skolu tīkls būtu "ar steigu jāsakārto", jo pašvaldībām nereti esot grūti pieņemt lēmumus par izglītības iestādēm.
Skolu tīklu optimizācijas rezultātā gan skolēniem, gan skolotājiem būs plašākas izaugsmes iespējas, pārliecināts Kalvāns. Tomēr, viņa skatījumā, atklāts jautājums ir par plāna detaļām, tostarp atbildībām un kritērijiem, jo iecere būs realizējama tikai tad, ja tiks nodrošināts papildu finansējums, nepieciešamie mācību līdzekļi, skolotāju resursi, kā arī sakārtots ceļu tīkls un noteikts reāls īstenošanas termiņš.
KONTEKSTS:
Otrdien pēc ilgām diskusijām valdība lēma uzdot IZM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm līdz 15. augustam izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju.
IZM rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.–12. klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.
Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
IZM lēš, ka, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.–12. klašu izglītības posmā varētu zaudēt aptuveni simt skolu.
Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos.
Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, kuru šobrīd izstrādā ministrija.
IZM piedāvātajiem kritērijiem valdības sēdē kritiku izteica Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos Rita Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība), atzīmējot, ka neesot saprotams, ko nozīmē IZM noteiktais mērķis "kvalitatīva izglītība par saprātīgu samaksu". IZM vīzijā iztrūkstot arī izglītības iestāžu kapacitātes vērtējums.
Tāpat neesot skaidrs, kāpēc tiek sadalīts pamatskolas posms, jo Latvijā esot noteikta obligāta pamatizglītība jeb 1.–9. klašu posms.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
