Natālija Šveda ar ģimeni ir no Mariupoles. Jau pēc 2014. gada viņa sapratusi, ka dzīve dzimtajā apgabalā nav droša, un pārcēlusies uz dzīvi Kijivā, kur pēdējos gados dzīvoja ar vīru, meitu Aļisu un dēlu Germanu.
"Tajā laikā daudzi ukraiņi no Austrumukrainas pārcēlās uz Kijivu, jo bija vairāk iespēju atrast darbu un iekārtot bērnus skolās vai bērnudārzos. Aļisa tur sāka iet arī dejās, piedalījās sacensībās, Germans gāja bērnudārzā un papildus mācījās sagatavošanas klasē pirms skolas, dēls arī trenējās tekvondo. Aļisa mācījās ģimnāzijā pie pašas mājas. Proti, mēs labi iedzīvojāmies, parādījās draugi, un arī radi tur dzīvoja.
Mēs nostiprinājām savas saknes tur, mums ļoti patika Kijivas pilsēta. Es strādāju tur par pārdevēju, bet tas viss izrādījās ne uz ilgu laiku, jo sākās karš visā Ukrainā. Mēs negaidījām, ka tas būs tādā mērogā," sacīja Natālija.
Rindā uz robežas stundām
Rīgā Natālija ar abiem bērniem nonāca pērn 28. februārī, īsi pēc kara Ukrainā sākuma. Šeit ģimeni sagaidīja tēvs, kurš tobrīd bija Latvijā, jo jau septiņus gadus šeit strādā starptautiskā uzņēmumā.
Gan Natālijai, gan abiem bērniem atmiņā stipri iespiedusies haotiskā bēgšana no valsts. Ģimeni ar mašīnu aizveda līdz Polijas robežai, kuru māte ar abiem bērniem šķērsoja kājām.
"Kad tev pēkšņi zvana un saka, savāciet dokumentus, es jūs tūlīt izvedīšu – tā man vīra māte teica, kura mūs aizveda līdz robežai," atminējās Natālija. Tikmēr Germans atminējās – rindā visi stāvējuši 15 stundas. Savukārt Aļisa palaboja – 13 stundas, un gulējuši viņi uz koferiem.
"Tas bija murgs, dēls stāvus miga ciet, un mums vēl paveicās, jo daļa cilvēku gājēju rindā uz robežas stāvēja diennaktīm. Tur arī sals bija naktī, tad ar bērniem ņēmām drēbes ārā no koferiem un vilkām pa divām biksēm un jakām. Bija auksti, visu laiku modināju bērnus, lai neaizmieg. Tā mēs tur rotaļājāmies, lēkājām un skraidījām," stāstīja Natālija.
Visticamāk, ģimene paliks uz dzīvi Latvijā
Dēls Germans šogad ies 2. klasē, bet meita Aļisa – 5. klasē. Abi bērni Rīgā mācās vienā skolā, kur ir arī daudz citu ukraiņu bērnu, kas ir liels atbalsts, atzīst paši bērni.
Aļisai patīk matemātika un sports, brālim zīmēšana, rokdarbi un arī sports. Bērni vasaru izbaudījuši, Latvijā dodoties ar ģimeni pie dabas, kā arī palēnām sākuši gatavoties skolai, bet mamma saka, ka valoda skolā ukraiņu bērniem jāmāca intensīvāk.
Natālija latviešu valodas eksāmenu nokārtojusi jūnijā. Tad sācies pārtraukums.
"Mēs gan lasījām reklāmu uzrakstus, mēģinājām tos iztulkot, tramvajā uzmanīgi klausāmies paziņojumus un mēģinām tos saprast. Nesēdējām pie grāmatām, bet šādā formā mēģinājām mācīties. It kā skolā bērniem ir pietiekami daudz stundu latviešu valodā katru dienu, bet īsti nav mājas darbu, ka Aļisa sēdētu un censtos iekalt vārdus vai valodas likumus. Bet skolotāji ir malači, un arī skola ir draudzīga, un arī klase bērnus labi uzņēmusi," stāstīja Natālija.
Arī vasarā bērni gājuši uz papildu mācībām divas nedēļas, bet Natālija ir pārliecināta, ka valodu nepieciešams vairāk praktizēt, jo ģimene, visticamāk, paliks Latvijā.
Mamma gan atzīst, ka ir sarežģīti atrast pusslodzes darbu, kamēr bērni ir mazi, taču tuvākajā nākotnē Ukrainā ģimene atgriezties neplāno.
"Cilvēks taču adaptējas un pierod pie vides, bet tur mani vairs nekas netur, ja esmu šeit un iemācos valodu, atrodu draugus, skolu, darbu atradīšu. Bet Ukrainā tā situācija tik drīz nemainīsies, un tad tu tā domā – ko es tur darīšu, ja mani bērni šeit pieradīs pie skolas sistēmas un jaunās dzīves? Arī vīrs šeit strādā un visi esam kopā," sprieda Natālija.
Runājot par iespējām nodrošināt mācību līdzekļus skolai un sagatavot bērnus mācībām, Natālija sacīja, ka atbalsts ir pietiekams.
Latvijā skolas gaitas sāks vairāk nekā 2000 ukraiņu
1. septembrī Latvijas skolās mācības sāks vairāk nekā divi tūkstoši ukraiņu bērnu, kuri apgūs vispārējās izglītības programmu. Tas ir gandrīz par 300 skolēniem vairāk nekā pirms gada, ziņo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Savukārt vēl divi tūkstoši Latvijā mītošo ukraiņu bērnu mācības turpinās attālināti.
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītāja Linda Jākobsone-Gavala Saeimas atbildīgās komisijas sēdē pauda uzskatu, ka arī šie 2000 bērnu varētu mācīties Latvijas skolās.
"Mēs zinām, ka varam viņus uzņemt Latvijas skolās, ka mums ir šī spēja un ka mums ir vietas.
Mums ir arī griba, bet, mūsuprāt, ir jādod skaidrāks uzstādījums gan no ministrijas, gan no citām iesaistītajām pusēm par to, ka ukraiņu bērni ir gaidīti mūsu skolās.
Mūsuprāt, šis uzstādījums ir arī par to, ka ukraiņu bērniem skola ir vairāk nekā mācības. Tas ir jautājums, kurā neiešu dziļumā. Par to esam daudz runājuši," sacīja Jākobsone-Gavala.
Tikmēr IZM pārstāve Olita Arkle norādīja, ka valsts finansējums ukraiņu bērniem šajā mācību gadā paliek nemainīgs:
"Tie ir 257 eiro tiem skolēniem, kuri ir ieradušies šobrīd. Tas ir individuālā plāna nodrošināšanai. Plus 50 eiro mācību līdzekļu ieguvei. Kā jau pagājušajā gadā bija pieņemts, 50% – 128,5 eiro – ir paredzēti individuālā plāna īstenošanai skolēniem, kuri ir ieradušies iepriekš. Bet es gribētu norādīt, ka papildus ir pedagogu mērķdotācija šiem skolēniem. Un vēl papildus ir mācību līdzekļiem pieejamais atalgojums."
KONTEKSTS:
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, miljoniem ukraiņu devušies bēgļu gaitās, tūkstošiem no viņiem ieradās arī Latvijā.
Aģentūra LETA vēstīja, ka Latvijā Ukrainas iedzīvotājiem kopumā izsniegti vairāk nekā 48 300 ilgtermiņa vīzu un termiņuzturēšanās atļauju.
