Arī brigādes galveno virsseržantu Arvi Mucenieku nomainīja galvenais virsseržants Lauris Krīgers.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš skaidroja, ka "atbilstoši militārai būtībai komandieru maiņas notiek, lai dotu izaugsmes iespēju katram komandierim kļūt par reālu līderi un ieviestu savu redzējumu, un tādā veidā bagātinātu mūsu bruņoto spēku spējas.
Tāpēc ir reglamentēts laiks, kurā var atrasties komandieris savos amatos. Parasti tie ir divi, ne vairāk kā pieci gadi."
Pulkvedis Gaugers šajā amatā pavadījis vairāk nekā četrarpus gadus un raksturo to kā interesantu un intensīvu laiku.
"Pēdējais pusotrs gads, it sevišķi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, – tā dzīve ir pilnīgi savādāka. Tā realitātes pieskaņa, kas mums ir bijusi visā, ko mēs darām šo pēdējo pusotru gadu, visi ļoti labi saprot, – vai tie būtu NATO spēki Latvijā, vai tie būtu latviešu karavīri mehanizētajā brigādē, mēs ļoti labi saprotam, ka mēs esam tas galvenais lielākais spēks, kas ir, un gadījumā, ja kaut kas notiek, tad tas pirmais sitiens būs jāuzņem mums, un ar to mēs esam pēdējos gadus dzīvojuši, tam esam gatavojušies un tam esam strādājuši," atzina Sandris Gaugers.
Armijai bija jāpierāda spējas, lai NATO kaujas grupas dalībvalstis uzticētu savus karavīrus Latvijas gādībā.
Sava amata pēctecim pulkvedis Gaugers novēl veiksmi un izdošanos.
Pulkvedis Kudlis ir pagodināts uzņemties vadību pār vienu no Latvijas armijas svarīgākajām, kaujas spējīgākajām vienībām.
"Šeit nākamajos gados būs jaunu spēju ieviešana Mehanizētajā kājnieku brigādē, tā būs personālsastāva papildināšana, tai skaitā arīdzan valsts aizsardzības dienesta integrēšana, tā būs arīdzan sabiedroto sinhronizēšana un integrēšana mūsu valsts aizsardzības operācijās; domāju, ka mūs sagaida ļoti daudz izaicinājumu," sacīja Kudlis.
Jau sestdien karavīru rindas papildinās Valsts aizsardzības dienesta pirmais brīvprātīgais iesaukums.
