Vārnukroga un citu Mārupes novada ciematu iedzīvotāji ar neciešamo smaku apkaimē cenšas sadzīvot jau gadiem. Smakas skartajā teritorijā dzīvo vismaz 2000 iedzīvotāju.
"Dzīvoju es te desmit gadus, un diemžēl visus šos gadus, un tas ir apgrūtinoši, sevišķi vasarā, kad nāk tā smaka," pastāstīja Vārnukroga iedzīvotāja Gunita.
"Jebkurš cilvēks, kurš pie tevis atbrauc, viņš saka, es atvainojos par manu izteicienu, bet šeit pēc sūdiem smird. Un dzīves kvalitāti tas viennozīmīgi ietekmē," sacīja Vārnukroga iedzīvotājs Mārcis.
Dūņu krātuve Vārnukrogā iedzīvotāju ieskatā ir pārpildīta, un viņi to cenšas piefiksēt pat ar dronu kadriem. Aktīvi raksta arī iesniegumus gan Mārupes novada pašvaldībai, gan Valsts vides dienestam.
"Jā, par šīm smakām iedzīvotāji sūdzas jau sen diezgan. Šie dūņu lauki ir jau no padomju laikiem, 90. gadu sākumā tika rekonstruēti. Domājām – viss būs labi, bet situācija ir, kāda ir. Tā kā šiem dūņu laukiem aizsargjosla ir 300 metri, tad tie būtībā neko nepārkāpj juridiski," norādīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība).
"Mēs esam saņēmuši 2,5 reižu vairāk sūdzību nekā iepriekšējā periodā. Attiecīgi noformējot smaku protokolus, tos nosūtām operatoram un darām zināmu arī pašvaldībai, kā to paredz normatīvais regulējums, attiecīgi uzdodam veikt pasākumus smaku mazināšanai," pastāstīja Kalvis Avotiņš no Valsts vides dienesta.
Notekūdeņu dūņas uz Vārnukroga krātuvi ved no Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām Bolderājā. Pārvaldāmie objekti pieder SIA "Rīgas ūdens". Uzņēmumā norādīja, ka smaku koncentrācija šobrīd atbilst normām. To monitorē ar speciālu iekārtu. Savukārt ar smidzināšanas sistēmu smakas cenšas neitralizēt.
"Šīs iekārtas ir 550 metru garumā, kopējais garums. Tur ir 250 smidzināšanas sprauslas. Pēc pēdējām saņemtajām sūdzībām mēs nolēmām pagarināt šo līniju vēl par 50 metriem, taču drošs paliek nedrošs, uzlikām tomēr 100 metrus," pastāstīja SIA "Rīgas ūdens" pārstāvis Sandris Vanzovičs.
"Šeit, Vārnukrogā, mēs uzkrājam šīs dūņas, un mums ir jānotur viņas te vienu gadu, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Pievienojot Anglijā ražotu reaģentu, mēs spējam šo smaku absorbēt un samazināt 5–6 reizes," pastāstīja bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" vadītājs Māris Zviedris.
Gadiem ieilgušo problēmu varētu atrisināt vien jaunas tehnoloģijas. "Nopietnākais risinājums ir Daugavgrīvas metantanku paplašināšana. Tad ceram šo problēmu likvidēt vispār. Mēs tad nevedīsim uz Vārnukrogu, tās dūņas tiks uzglabātas šajos metantankos, to būs vairāk pēc skaita," pastāstīja Vanzovičs.
Konkurss jaunu metantanku būvniecībai ir izsludināts, un uzņēmums cer, ka gada beigās būs tam rezultāti, lai nākamgad varētu sākt būvniecību. Investīciju jomā šis apjomīgais projekts izmaksātu ap 40 miljoniem eiro.
