Applūdušie Maļutku un Ļubestes vasarnīcu kooperatīvi, gandrīz 30 ceļu posmi, vairākas caurtekas un tilts ir šī gada Daugavas palu radītie bojājumi Augšdaugavas novada pašvaldībā, kopumā septiņos pagastos.
Nu palu zaudējumi ir apkopoti, to pašvaldība sāka darīt jau laicīgi, stāstīja novada domes tehniskais direktors Valērijs Ļaksa: "Tādi plūdi vienreiz desmit gados notiek; ja tie būtu vēl lielāki, tad būtu vēl lielāki postījumi. Vēl pat uz dažiem ceļiem nebija nogājis ūdens, uzreiz mēs sākām gatavot tāmes, apsekošanas aktus par applūdušajiem ceļiem un par bojājumiem un visu apkopojām."
Sarēķinātā zaudējumu summa ir 757 tūkstošu eiro, un pašvaldība ir vērsusies pēc atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
"Lai šos palu laikā radītos zaudējumus segtu, mums ir iesniegts lūgums un aprēķins, pašvaldība ir prasījusi finansējumu," to apliecināja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jomā Ilze Oša, tikai kompensējamā summa būs par 30% mazāka.
"Mēs esam sagatavojuši dokumentu par 524 233 eiro pārskaitīšanu pašvaldībai no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar šajā pavasarī palu radītajiem postījumiem novada teritorijā. Šobrīd Ministru kabinetā iesniedzamais dokuments ir saskaņošanā," atzīmēja Oša.
Atšķirībā no Jēkabpils Augšdaugavas novadam būs jāiegulda savi budžeta līdzekļi daļai plūdu seku likvidācijai, un tas neesot īsti godīgi, uzskata Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
"Sagaidām, ka jūlija sākumā VARAM virzīs uz Ministru kabinetu un Ministru kabinets līdzīgi kā Jēkabpils gadījumā to atbalstīs. Problēma Augšdaugavas novadam ir tāda, ka šie plūdu radītie zaudējumi nav ļoti lieli, lai mēs saņemtu 100% atbalstu. Tāpēc no 757 tūkstošiem, ko mēs esam pieteikuši kā kompensāciju, Augšdaugavas novadam vajadzēs no pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt atlikušos 30% jeb 227 000 eiro. Tas likums, kas nosaka, ka kamēr nesasniedz 2% no budžeta zaudējumiem, tikmēr tas ir jālīdzfinansē. Tas nav visai godīgi, jo ne jau mēs paši radām plūdus," atzīmēja Dzalbe.
Vēl svarīgāk veikt preventīvos pasākumus, lai pali neapdraudētu turpmāk. Jēkabpils gadījumā ir paredzēti līdzekļi gan kompensācijām, gan arī šim mērķim, apliecināja VARAM Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.
"Tas ir 12,6 miljonu eiro apmērā tieši aizsargdambja pārbūvei un daļas infrastruktūras izveidei, un ir vēl otrs pasākums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ap 900 tūkstošu eiro Jēkabpils novada domei par pašvaldības plūdos cietušo īpašumā esošās infrastruktūras un objektu atjaunošanai. 20. jūnijā jau ir piešķirta pirmā daļa," norādīja Sergejeva.
Augšdaugavas novada gadījumā, lai uzsāktu palu seku likvidācijas darbus, paies laiks, kas nav izdevīgi pašvaldībai, pauda Dzalbe: "Mūsu gadījumā būs tā, ka mēs uzzināsim 11. jūlijā to, vai mūs atbalstīs vai ne, tad mēs varēsim uzsākt iepirkuma procedūru, un tas nozīmē, ka ceļus labākajā gadījumā mēs varēsim sakārtot oktobrī, kas ir pilnīgi apgrieztā procedūra."
Arī pretplūdu pasākumi Augšdaugavas novadā vēl ir neskaidrībā tīti.
Dzalbe sacīja: "Lai nākotnē nebūtu to zaudējumu, kas ir, gribētos redzēt valsts atbalstu pretplūdu pasākumiem. Ir divas iniciatīvas, ko mēs esam iesnieguši gan Ļubestes vasarnīcu kooperatīva aizsardzībai Līksnas pagastā, gan Maļutku dārzniecības dambja izbūvei. Šobrīd netiek rēķinātas summas, jo mēs kā pašvaldība pat nezinām, vai varam virzīties un sākt izstrādāt projektu, vai mūsu idejas būs atbalstītas. Mēs esam iesnieguši pieteikumus un gaidām atbildi, mums vēl nav pateikts – būs, nebūs, pietiks, nepietiks nākamajā plānošanas periodā, aiznākamajā plānošanas periodā vai no kādiem citiem līdzekļiem."
Arī VARAM pagaidām uz šo jautājumu atbildes un komentāru vēl nav, tāpēc šobrīd tiek gaidīta vismaz kompensācija par šī gada palu radītajiem zaudējumiem.
KONTEKSTS:
Aprīļa sākumā Daugavā lejpus Daugavpils ūdens līmenis sasniedza šā pavasara augstāko atzīmi un pakāpeniski sāka pazemināties. Daugavpilī augstākais ūdens līmenis Daugavā tika reģistrēts naktī uz 9. aprīlī, kad tas sasniedza 7,56 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir 38 centimetri zem 2013. gada maksimuma.
Plūdu dēļ Augšdaugavas novada dome lūdza Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos novada pagastos. Tomēr premjers šādu nepieciešamību nesaskatīja, norādot, ka pašlaik glābšanas dienesti tiek galā ar situāciju.
