Kāds bija Latvijas ceļš NATO un kāda – vēsturiskā diena tieši pirms 20 gadiem, kad Latviju uzņēma aliansē?
Tikko atguvusi neatkarību no padomju režīma, pati vēl pirmajās demokrātijas apjausmās, Latvija pamazām sāka pirmās attiecības ar NATO. Sākumā – Ziemeļatlantiskās sadarbības padomē, tālāk jau programmā "Partneratiecības mieram", līdz pat tā saucamajai ceļa kartei, ko valstīm piešķir tad, kad NATO dalība jau, var teikt, ir pavisam droša.
Ar asarām acīm sagaidīts lēmums
Gadiem ilgs diplomātu, valdību, padomnieku, trimdas latviešu, Latvijas draugu un atbalstītāju darbs, līdz pienāca mirklis, kas satricināja vēsturi, – Prāga, 2002. gada. 21. novembris, NATO samits, kam bija jāizšķir Latvijas likteni. Aizturētu elpu Latvijas delegācija Prāgas viesnīcas istabiņā video tiešraidē gaidīja paziņojumu uzaicināšanai NATO.
"Mēs līdzīgi kā citas uzaicinātās delegācijas nebijām sanāksmes zālē, bet raudzījāmies uz šo sanāksmi caur video pieslēgumu.
Un, jā, tad, kad tas notika, visi tā sirsnīgi apskāvās. Un kādam bija arī kāda asara," atminas Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO vadītājs Māris Riekstiņš.
"Mēs visi, kas bijām klāt, joprojām atceramies to brīdi. Ģirts Valdis Kristovskis tur bija blakus kā ministrs. Bruņoto spēku pārstāvji savā istabā svinēja. Pacilājums bija milzīgs," atceras toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Un jau tajā pašā dienā sekoja vēsturiskā uzruna pie NATO galda Prāgā, kuru Vaira Vīķe Freiberga runāja, nelūkojoties piezīmēs, un kurā uzmanīgi klausījās lielo NATO valstu vadītāji, arī ASV prezidents Džordžs Bušs.
Vairas Vīķes-Freiberga runas fragments: "Latvijas republikas un tās cilvēku vārdā es pateicos visu NATO valstu vadītājiem par drosmi pieņemt šodien izziņoto lēmumu. Mums Latvijai tā ir starptautiskā taisnīguma zīme."
"Es jau pa ceļam biju domājusi, kas ir tas, ko mēs pa īstam gribam pateikt. Ne tikai to oficiālo, jo to viņi jau sen zina no galvas. Bet es domāju pateikt viņiem, ka viņi ir pareizi rīkojušies. Nevis pateikt, ka mēs bijām labi, bet, ka jūs gudri darījāt, mūs uzņemdami, jo tas ir pareizais lēmums," atminas Vīķe-Freiberga.
Vairas Vīķes-Freibergas runas fragments: "Mēs vēlamies jūs apsveikt jūs par jūsu gudrību, pieņemot šo lēmumu. Jūs esat mums uzticējušies, mūs virzījuši un mums palīdzējuši visās mūsu reformās. Visi, kas jūs tagad sēžat ap šo galdu, vienā vai otrā veidā esat mūs atbalstījuši, iedrošinājuši un palīdzējuši atgūties no pusgadsimtu ilgas apspiešanas."
Ceļš līdz šai dienai bija garš un bija brīži, kad šķita – gaidītais nenotiks. Izskanēja pārmetumi, ka Latvija nespēj glabāt noslēpumus, ka ir problēmas ar informācijas drošību. Un arī tad, kad Prāgā bija dota zaļā gaisma ceļam tālāk, darāmā bija ļoti daudz.
"Mēs braucām vairākkārtīgi uz Briseli, un tad formāli NATO straptautiskajā štābā strādājošie gāja cauri manis jau pieminētajiem kritērijiem, pārliecinoties par to, vai ar demokrātiju viss ir kārtībā, kāda ir mūsu ekonomiskā sagatavotība, kā ir ar bruņoto spēku gatavību. Visus šos jautājumus skatīja," atceras Riekstiņš.
Emsis: Tā bija sirsnīga diena
Divus gadus vētījot un pierādot, ka Latvija ir gatava, pienāca 2004. gada 29. marts – diena, kad visu septiņu valstu vadītāji beidzot devās uz ASV, lai Baltajā namā iesniegtu fināla dokumentus un sagaidītu oficiālu uzņemšanu NATO.
Latviju todien Vašingtonā pārstāvēja tikko izveidotās valdības vadītājs Indulis Emsis.
"Šī raksta iesniegšana [notika] ārkārtīgi svinīgos un protokola apstākļos. Un pēc tam atkal tā brīvība, izejot Baltā nama parkā, kur mūs sagaida cilvēki. Cilvēki, kuri bija aicināti," atminas Emsis. "Saulaina diena. Ļoti patīkams brīdis dārzā. Sirsnīga un ļoti nozīmīga diena."
ASV Džordža Buša paziņojums: "Šodien mēs lepni uzņemam Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju. Uzņemam visas NATO Ziemeļatlantiskajā aliansē."
Svinīgā ceremonijā Latvijas un pārējo jauno dalībvalstu karogi pacēlās arī pie NATO mītnes Briselē, skanot katras valsts himnai.
Un īpašā diena, protams tika atzīmēta arī Latvijā ar svinīgu Saeimas sēdi, pasākumiem pie Brīvības pieminekļa, bet pie Rīgas pils mastā pacēla NATO karogu. Jau tolaik izskanēja, ka Latvijai būs vēl daudz darāmā, lai sakārtotu bruņotos spēkus un arī citādi augtu līdzi NATO standartiem.
Šajā vēsturiskajā dienā valstis apsveica arī Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, izsakot cerību, ka reiz arī Ukraina varēs pievienoties NATO. Bet ārzemju prese rakstīja, ka tikai tagad padomju okupācijā bijušās valstis var būt drošas, ka pagātne vairs neatkārtosies.
