Rīga jau iepriekš ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam pašvaldības sektorā kļūt klimatneitrālai. Lai to sasniegtu, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst transportam – cik daudz izmešu tie rada. Tāpēc Rīga tagad vairāk pievēršas velojoslu izbūvei, elektrotransportam. Bez transporta liela uzmanība ir jāpievērš arī mājokļiem, kas arī būtiski ietekmē vidi.
Daudzdzīvokļu māju pārbūvei, tai skaitā nosiltināšanai, pievēršas "Rīgas namu pārvaldnieks". Taču ir mājas, kas pieder pašvaldībai un konkrēti uzņēmumam "Rīgas nami", kura pārziņā ir kādreizējā 60. gadu beigās, 70. gadu sākumā būvētā dienesta viesnīca trolejbusu parka darbiniekiem.
Ēka atrodas Pārdaugavā, Ziepju ielā 11. Tā jau kopš 2008. gada ir neapdzīvota. Un tāda "Rīgas namiem" ir vienīgā, norādīja uzņēmumā.
Tāpēc to arī taisās atjaunot, izmantojot aprites ekonomikas principus, kas nozīmē – ēkā saglabāt pēc iespējas vairāk esošo. Tas ir pilotprojekts. Ēkas pārbūves projekta priekšizpēti 2021. gadā veica arhitektu birojs kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes 3. kursa studentiem.
"Gāja un tiešām kopīgi burtiski mērīja visus materiālus. Cik tie ir gari, plati. Dziļi visus mērījumus veica, fiksēja tabulās un aprakstīja esošo stāvokli, ar pārstrādes vai otrreizējās izmantošanas iespējām. Veica apkopojumu un skaitliskus aprēķinus," stāstīja "Rīgas enerģētikas aģentūras" starptautisko projektu koordinatore Ieva Kalniņa.
Paredzēts, ka apmēram pusi no ēkas materiāliem būs iespējams izmantot.
"Ne obligāti tajā pašā ēkā. Labi ir jau tas vien, ka izmantosim konstrukcijas un pamatu ap to perimetru, maksimāli mēģinot šos materiālus saglabāt. Aptuveni 25% no tiem varētu izmantot tajā pašā ēkā," atklāja "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.
"Ja mums nav iespējams izmantot materiālus, kas ir atkārtoti izmantojami, šajā objektā, mēs meklēsim citus objektus, kuros tie materiāli noder. Mēs skatāmies, ko no tā, kas ir jāizņem ārā, iespējams pārstrādāt uz vietas šajā objektā un izmantot labiekārtošanas darbos. To, ko mēs liekam no jauna iekšā, skatāmies, varbūt mums ir kaut kas no citiem objektiem, ko paņemt. Ja nav, tad mēs liekam jaunu, bet mēs skatāmies, kā mēs to ievietojam ēkā – tā, lai tam var viegli piekļūt, lai to var viegli demontēt, labot, nomainīt detaļas. Tas, ko mēs šobrīd redzam, es neteiktu, kas tas ir superunikāli vispār, bet mūsu pašvaldības būvniecības praksē šāds salikums un tieši pie pašvaldības īres dzīvokļiem tas būs unikāli," atzina Kalniņa.
Dati liecina, ka 1. novembrī rindā uz mājokli Rīgā stāv nedaudz vairāk par 1900 ģimenēm. Un šis projekts veidots, lai mazinātu Rīgas iedzīvotāju rindas uz pašvaldības dzīvokļiem.
"Kā galalietotājs tajā mājā būtu dažādas sociālās grupas, tātad cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, [..] un, protams, tur būtu īres dzīvokļi," pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai").
Projekta gala izmaksas gan vēl nav zināmas.
"Redzēsim, kā izdosies vienoties par budžetu, bet tie varētu būt kādi 400 000 eiro kā sākotnējā investīcija. 2025. gada pavasarī vai 2024. gada beigās mēs jau zinātu aplēses, cik mums maksā šādas ēkas pārbūve," norādīja Zeps.
"Iepirkums mums noslēgsies decembrī. Decembrī mēs varēsim pateikt, cik mums pirmais solis maksā. Tad, kad mēs būsim pakustējušies uz priekšu ar šo projektēšanu, dažādām idejām, materiālu aprēķiniem un tamlīdzīgām lietām, nākamā gada septembrī, oktobrī mēs varētu apjaust, cik tā ēka varētu maksāt. Skatoties uz līdzīgām ēkām, kādas mēs esam iecerējuši un faktiski ar projektiem pavirzījušies pēc klasiskā principa uz priekšu, 3–5 miljoni [eiro]. Apmēram tajās robežās tāda tipa ēkas varētu izmaksāt," klāstīja Zeps.
"Rīgas enerģētikas aģentūras" pārstāve Ieva Kalniņa gan pieļāva, ka atjaunota māja Ziepju ielā varētu izmaksāt pat desmit miljonus eiro.
Pašlaik norit pārbūves procesa pirmais posms – būvprojekta izstrāde. To plāno īstenot līdz 2025. gadam. Savukārt māja varētu būt gatava 2027. gadā.
Savukārt par citu ēku atjaunošanu – Rīgā no kopumā vairāk nekā 11 000 daudzdzīvokļu ēkām atjaunot vajadzētu vairāk nekā 6000. Vai kādu no tām atjaunos pēc aprites ekonomikas principiem, pagaidām nav zināms.
